2013.gada 10.novembrī

Par to, kā tiesnesis A.Guļāns divreiz iekāpj vienā un tajā pašā upē


Ievads

Katram Latvijas Republikas (LR) pilsonim ir tiesības zināt savas tiesības šajā valstī un tiesības zināt, cik tiesiska ir vai nav pati valsts, tās pārvaldes iestādes un tiesas. Nedaudz sarežģīti sanāk ar to “tiesiskumu”. Tāpēc mēģināšu vienkāršākiem vārdiem. Ja valsts ir “tiesiska”, tad izpildvaras iestādes “klausa“ normatīvajiem aktiem (to skaitā – likumu normām), tiesa spriež un lemj tikai uz patiesu un pierādītu faktu pamata, un ikviens “sabiedrības pārstāvis” (katrs individuāls cilvēks kā “fiziska persona”) var PAĻAUTIES, ka tiesnesis savos lēmumos pakļausies vienīgi likumam un neklausīs “jumta spiedienam”, “režīma diktātam”, “kukuļa kārdinājumam”, filosofu aforismiem vai kādiem citiem “blakus iespaidiem”.

Atbildi uz jautājumu, cik tiesiska ir vai nav LR, mēs visi uzzināsim, kad reizē ar tiesnesi Guļānu būsim izbaudījuši svētlaimi pārspēt Heraklitu, konstatējot faktu, „divreiz iekāpt vienā un tajā pašā upē – TOMĒR VAR.” Tad, izkāpuši krastā, mēs katrs pats varēsim „konstatēt”, kuram ir vai nav slapjas kājas un izdarīt savus secinājumus par to, cik “tiesiska” ir vai nav LR.

Autora viedoklis izriet no faktu izvērtējuma pieminēto dokumentu satura kontekstā, no kā autors izdara secinājumus, uz kuru pamata secinājumi pārtop konstatācijās un visubeidzot pārvēršas faktos.

Šis ir dokumentāls stāsts, apskats, kura pamatā ir dokumentāli fakti, dokumentāli fiksēti „fakti, kas nav fakti,” esoši pierādījumi un „apzināti radīti nepatiesi pierādījumi”, kas dokumentos norādīti kā „fakti”.

Apskata autora tekstā maksimāli precīzi nodalīts paša autora „viedoklis”, kāda dokumenta „atstāsts” netiešajā runā un dokumenta „citāts” pēdiņās – neatkarīgi no tā, vai tur minētais ir fakts vai artefakts (turpmāk tekstā lietots kā arte-F-akts). Formu „arte-F-akts” autors izvēlējās tāpēc, ka šis kompleksais termins vispārīgā izteiksmē apzīmē arī divas konkrētas izpausmes vairāku stāsta personāžu dokumentos: 1) „Fakts, kas nav fakts, bet ir apzināti radīts nepatiess pierādījums” un 2) „akts”, kas sastādīts uz „faktiem, kas nav fakti”.

Apskata pirmā daļa veltīta pašam atklājumam – jaunai Heraklita tēzes interpretācijai („var iekāpt”). Otrā daļa - centrālajam personāžam – A.Guļānam Trešā daļa – A.Guļāna līdzautorei (2013.06.12. lēmums) un līdzautorei dokumentam (2012.03.26. spriedums) J.Briedei, kurā radīts filosofiskais pamats modernai Heraklita tēzes interpretācijai latviskā versijā. Turpmākās apskata daļas retrospektīvas hronoloģijas secībā pirmajā daļā pieminētajiem personāžiem (filosofiem) katram ir veltīta sava daļa. Personāži var papildināt „savu daļu” ar jauniem „faktiem”, nosūtot tos uz adresi jurisavotins@gmail.com un/vai vietnē www.jurisavotins.info


Pirmā daļa

Guļāna sāgas” līdzautori un idiomu pirmavoti

Sākotnēji domāju tiesneša un Augstākās tiesas (AT) senatora A.Guļāna (turpmāk tekstā īsuma labad – “Guļāns”) “filosofijas šedevru” (2013.06.12. AT lēmums lietā Nr.A420535512; SKA-597/2013) aprakstīt pāris lappusēs. Tomēr šī “filosofiskā atklājuma” gnozeoloģiskās saknes nāk no dziļas pagātnes. Tāpēc savus kopotos rakstos “latvju Heraklitam” nāksies sākt vismaz ar “piektā gada” (2005.) aforismiem.

Līdzautori

Šo rindu autoram iznācis tāds saīsināts cildinājums atklājumam, bet retrospektīvu saīsināt izdevās tikai līdz 2008.g., kad dzima G.Bērziņa (turpmāk – “Bērziņš”) vēsturiskais traktāts (2008/04.29. lēmums Nr.1-12/56) jeb „Bērziņa lēmums”, kurā pirmo reizi pasaules vēsturē izvirzīta hipotēze par to, ka tilts pāri upei varētu balstīties tikai vienā krastā, ka upei varētu būt tikai beigas, bet varētu nebūt sākums, un ka upei Bērziņa ieskatā nemaz nav jāplūst.

Taisnības labad jāatzīmē, ka Guļānam filosofiskā “šedevra” rakstīšanā palīdzēja arī tiesneses-senatores J.Briede (turpmāk – “Briede”) un L.Slica (turpmāk – “Slica”). Slicas devums citu “šedevru” radīšanā līdzšinējā pētījumā autors nav pamanījis, bet Briede ar filosofiskiem aforismiem un idiomām spīdējusi jau iepriekš (2012.03.26 spriedums lietā Nr.A42560708; SKA-67/2012), kur līdzautorībā ar tiesnesi-senatoru J.Neimani (turpmāk – “Neimanis”) un tiesnesi-senatori I.Skultāni (turpmāk – “Skultāne”) atbilstoši mūsdienu LR izpildvaras vajadzībām uzlaboja Heraklita “logosu”, pasludinot savas autortiesības uz idiomu “lēmumā neierakstīts rīkojums konstatējams kā tur ierakstīts”.

Guļāns šo Briedes idiomu līdzautorībā ar pašu Briedi modernizēja līdz “neesošs fakts arī ir fakts” jeb – lai dzimtu „fakts” pietiek ar secinājumu, no kura izdara „konstatāciju”. Vairākas reizes pārlasot pirmavotus un Guļāna „šedevru” nāk jauna atklāsme, ka 2013.g. Heraklita postulāts ir modernizēts tik tālu, ka vienā un tajā pašā upē ne tikai var iekāpt un izkāpt divas reizes, bet var arī vienreiz iekāpt un divreiz izkāpt, bet spožākā šī atklājuma daļa ir tāda, ka „upē var vispār neiekāpt, bet var no turienes divreiz pēc kārtas izkāpt”. Domāju, ka šo tēzi visas pasaules filosofi vēl gadu tūkstošiem studēs, bet LR tā – vienkārši „darbojas” Guļāna „pārraudzībā”.

Šis aforisms gan “nerīmējas” ar Krimināllikuma (KL) 289.pantā noteikto par „apzināti nepatiesu pierādījumu radīšanu” tiesneša izpildījumā. Tomēr šeit Guļānam, šķiet, par „kājas paslīdēšanu” nav jāsatraucas, jo ģenerālprokurors Ē.Kalnmeiers (turpmāk – “Kalnmeiers”) savā dokumentā (2012.03.06. Nr.5-144-08/406 pietiekami skaidri paudis savu nostāju, ka „apzināti nepatiesu pierādījumu radīšanu” viņš nespēj (vai negrib) saskatīt un veikt kādas rīcības KL un Kriminālprocesa likuma (KPL) noteikto normu ietvaros ne grasās, ne gatavojas veikt. Abi vīri tiesības studējuši vēl padomju laikos un viens otra “paklupienus” gan jau “piesegs”.

Atklājuma pirmavotu aspektā nedrīkstam aizmirst arī “melnā darba” darītājus, kuri vaiga sviedros krājuši “neesošos faktus” un to iztrīkuma gadījumā pierakstījuši klāt “pašu izgudrotus faktus”, jo par to nekas nevienam nedraud – paši izgudro “neesošus faktus” un paši tos novērtē (atzīst, nolemj) par “tiesiskiem”.

Šeit pirmajās rindās izvirzījies valsts sekretārs M.Lazdovskis (turpmāk – “Lazdovskis”), kurš varētu pretendēt arī uz vietu “izgudrotāju pulciņā”, bet viņu, šķiet, pie “dižgariem” nepiepulcina pavisam vienkārša iemesla dēļ. Proti, tad kāds varētu uzdot muļķīgu jautājumu, kāpēc tiesiskumu nevērtē tiesas, bet gan ekonomikas maģistrs. Uz to pat Guļānam varētu nebūt gatava atbilde. Tāpēc viens ir skaidrs – filosofa slavas lauri Lazdovski pagaidām vēl negaida. “Neesošus faktus” gan viņš sacirtis vairāk kā kārtīgs saimnieks malku ziemai (2012.09.04. lēmums Nr. 1-4.1/117). Turklāt Lazdovskis vēl 2013.g. nav izpildījis 2008.g. uzdotu augstākas iestādes (2008.08.06 Nr.18/B-1127; B-1141; B-1885) uzdotu mājas darbu, ko Lazdovskis ar Arte-F-aktiem kopīgi ar sadarbības partneri un/vai līdzautori E.Baklāni-Ansbergu (turpmāk – “Baklāne-Ansberga”) (2012.06.21. Nr.5-06/6), Arte-F-aktus piecu gadu laikā saražojuši dučiem un kāliem.

Baklāne-Ansberga arī, šķiet nepretendē uz dalību “filosofijas dižgaru klubiņā,” bet ar dažiem trekniem otas vilcieniem stipri sasmērējusi filosofu skaisti ierāmēto “bildi”. Daži no tiem šeit jāpiemin, lai lasītājs var pats izvērtēt katra censoņa devumu Heraklita nodernizēšanā. Vispirms jau Baklāne-Ansberga sāk ar “no augstumiem”, turpinot attīstīt Bērziņa teoriju par viena krasta tiltiem. Tikai Baklāne-Ansberga papildina, ka Bērziņa lēmums “uzcelt” tiltu jau ir pārvērties “faktā”, ka tilts varētu būt jau “uzcelts”, kaut gan pašas “celšanas” fakts pa četriem gadiem nav konstatēts. Nav pat vissīkākā „fakta”, ka kāds kaut ko kaut kur būtu “cēlis”, “uzcēlis” vai “iecēlis”. Vienīgi Bērziņš kā „Daugavas pārcēlājs” ir nolēmis kaut ko “pārcelt”, bet laivas ta’ nav, un airu, buras vai motora arī ta’ nav. Ar šo Arte-F-aktu Baklāne-Ansberga jau līdz potītēm iebridusi filosofijas purvā. Iespējams, ka ar brišanu purvā Baklāne-Ansberga varētu būt mēģinājusi noslēpt faktu (pēdas), ka Lazdovskis nav izpildījis mājas darbu (2008.08.06 Nr.18/B-1127; B-1141; B-1885 - MP lēmums), kas pēc Lazdovska iesēšanās citā krēslā 2008.g. pārmantojās kā Baklānes-Ansbergas nepadarīts mājas darbs.

Vēl daži spilgtākie no daudzajiem Baklānes-Ansbergas Arte-F-aktiem. Taisnības labad jāatzīmē, ka ne visus Arte-Faktus Baklāne-Ansberga saražojusi personīgi pati. Dažus no tiem “izperinājuši” Baklānes-Ansbergas padotie viņas vietnieces M.Bērziņas (turpmāk – “Bērziņa”) personā (2012.07.20. Nr.5-06/11) un jurista M.Solovjakova (turpmāk – “Solovjakovs”) personā (2012.07.13.). Vienkāršības labad šeit laurus nedalām, jo par visu iestādē atbild iestādes vadītāja, tātad - Baklāne-Ansberga. Pirmajā daļā gan koncentrējamies tikai uz viņas pašrocīgi parakstītajiem (2012.06.21. Nr.5-06/6) Arte-F-aktiem, jo Bērziņai un Solovjakovam viņu manuskriptos paliek vēl vairāki vezumi ar Arte-F-aktiem (lauriem), kur katram pa pārskata daļai sanāk jau tagad.

Baklāne-Ansberga savu filosofiju balsta uz pieņēmumu, ka „Bērziņa lēmums”, 2008.04.29. “pamatots ar Valsts civildienesta likuma (VCL) 37.pantu”, tā viltīgi noslēpjot esošu faktu (pierādījumu), ka augstāka iestāde – Ministru prezidents (MP) (2008.08.06 Nr.18/B-1127; B-1141; B-1885) jau četrus gadus pirms Baklānes-Ansbergas šedevra (2012.06.21. Nr.5-06/6) ir konstatējusi un atzinusi, ka Bērziņš VCL 37.p. normu piemērojis prettiesiski (nelikumīgi), jo šī norma piemērojama citai cilvēku grupai, bet ne Bērziņa lēmumā pieminētajai personai. Bet Baklānei-Ansbergai savs krekls tuvāks un jāglābj arī Lazdovskis, kuram bikses svilst jau pieces gadus. Tad nu Baklāne-Ansberga atvēzējas un ražo Arte-F-aktus uz nebēdu. Parasti jau izdodas tautu piemuļķot. Gan jau četru gadu laikā tauta būs piemirsusi gan to MP, gan viņa lēmumus par „Bērziņa lēmuma” prettiesiskumu. Ko tad vēl gaidīt? „Pamatots ar (VCL) 37.pantu” un – viss.

Nākošais Baklānes-Ansbergas domu grauds jau lidojuma augstumā tuvojas Guļānam un sekmīgi izmantots pagājušā gadsimta lielākā totalitārās diktatūras revolucionāra Arte-F-aktu radīšanas paņēmiens – izņemt no sveša teksta frāzes, tās sasiet kopā ar saikļiem un beigās “piekarināt” nosaukumu no dokumenta (šeit – normatīva akta), kurā par to nekas nav rakstīts. Tā, piemēram, Baklāne-Ansberga savā Arte-F-aktu kolekcijā raksta, ka “ierēdņa amata maiņas rezultātā, tika saglabātas valsts civildienesta attiecības” faktiskajos apstākļos, kad “ierēdņa amata maiņas” vispār nebija (Bērziņa teorija par upi ar vienu krastu), bet ar valsts civildienesta attiecībām jau ir vēl meistarīgāks Arte-F-akts. Proti, Baklāne-Ansberga sabiedrības acu aizmiglošanai par iestādes attiecību veidošnu ar personu, kurai šādu attiecību nav, ir izgudrojusi terminu “saglabātas”, ko gan likumos attiecina uz kādas rīcības sekām, kas var “saglabāties” (piem. VCL 7.pants. 11). Savukārt Administratīvā procesa likuma (APL) 1.pantā (3) noteikts, ka iestāde izdod tiesību aktu publisko tiesību jomā attiecībā uz individuāli noteiktu personu “… nodibinot, grozot, konstatējot vai izbeidzot konkrētas tiesiskās attiecības vai konstatējot faktisko situāciju”. Savukārt VCL normas nosaka procedūru, kā valsts pārvaldes iestādes šīs darbības veic, „ieceļot” personu amatā. Vidusskolas beidzējam, velkot ar pirkstu pa tiesību normām, diez vai rastos grūtības atrast „tiesisku risinājumu” personas „atjaunošanai amatā vai iecelšanai līdzvērtīgā amatā”, nodibinot attiecības ar administratīvu aktu par „iecelšanu” amatā. Bet te – vesela amatpersonu armija piecus gadus savu „komandieru” vadībā maldās „pa krūmiem” un „ceļu neredz”. Konkrētajā faktiskajā situācijā personai kopš 2006.05.07. nav un nebija ne darba, ne dienesta attiecību ar Bērziņa un/vai Baklānes-Ansbergas vadītajām iestādēm 2008.g. Nepastāv arī dokumentāli fakti, kas varētu apliecināt, ka tiesību normu (likumu) noteiktā kārtībā kādas attiecības ar kādu no šīm iestādēm būtu nodibinātas. Varētu rasties jautājums, kāpēc Baklāne-Ansberga riskēja ar tik klaju, faktiem un likumiem pretī runājošu Arte-F-aktu kā “neesošas attiecības” starp iestādi un personu “tika saglabātas”.

Jautājumi izzūd, ja paraugāmies augstākas iestādes (Ministru prezidenta – turpmāk „MP”) lēmumā (2008.08.06 Nr.18/B-1127; B-1141; B-1885), kur melns uz balta rakstīts un skaidrots, ka uzdevums “iecelt” personu konkrētā amatā atbilstoši VCL un nodibināt attiecības atbilstoši APL kopš 2008.04.29. bija un joprojām ir Valsts zemes dienesta (VZD) ģenerāldirektoram, kura ilgstošas bezdarbības gadījumā, ministrija pārpilnvaro uzdevumu sev, soda par nolaidību VZD ģenerāldirtektoru un pati ministrija izdod tiesību aktu, ar kuru ieceļ personu amatā un izpilda augstākās iestādes uzdevumu.

Atliek vienīgi paraudzīties vēsturē un šodienā. VZD ģenerāldirektors „Bērziņa lēmuma” pieņemšanas brīdī un vēl kādus mēnešus pēc tam bija Lazdovskis, bet pēdējos četrus gadus šo VZD amatu ieņem Baklāne-Ansberga un palaikam viņas pienākumus šajos gados ir pildījusi (pareizāk – nav pildījusi) jau minētā M.Bērziņa, kuru arī ministrija kā augstāka iestāde nav sodījusi.

Kuram tad ministrijā Baklāni-Ansbergu un M.Bērziņu vajadzēja sodīt? Saskaņā ar normatīvajiem aktiem – augstākajai valsts amatpersonai jeb augstākajam ierēdnim, kurš kopš 2008.g. otras puses ir neviens cits kā – tas pats Lazdovskis, kuram vajadzētu sodīt Baklāni-Ansbergu par ilgstošu bezdarbību augstākas iestādes uzdevuma nepildīšanā, M.Bērziņu – par īslaicīgu bezdarbību.

Pašu Lazdovski par „Bērziņa lēmuma” VZD vairs sodīt nevar, jo LR likumi ir pretimnākoši nolaidīgiem ierēdņiem un pēc diviem gadiem iestājas noilgums, kad pārkāpumu izdarījušo ierēdni par to vairs sodīt nevar. Taču TM vadītāju Lazdovski par MP lēmuma nepildīšanu var sodīt arī šodien – jau kā TM amatpersonu, kas ilgstoši nepilda MP uzdevumu. Tikai LR kā „tiesiskā valstī” ministriju augstākos ierēdņus par likumu pārkāpumiem soda ārkārtīgi reti (gandrīz – nemaz). Bet, nu – bilde skaidra, un vairs nav jautājumu par Baklānes-Ansbergas un Lazdovska pārkāpumiem, nepildot TM un MP uzdevumus piecu gadu garumā.

Kārtības labad nedrīkstam piemirst vēl pāris Arte-F-aktu “odziņas”. Jau pieminētais 20.gs. totalitārisma revolucionārs ne tikai lieliski pārvaldīja Arte-F-aktu radīšanas paņēmienus, bet prata uzdot arī trāpīgus jautājumus, uz kuriem pats arī uzreiz atbildēja. Viens no slavenākajiem ir jautājums: “Ko darīt?”. Baklāne-Ansberga konstatēja, ka palikusi viena uz “sodāmo soliņa” (Lazdovski var sodīt par svaigiem meliem, bet vecie netīrumi jau aizslaucīti). Ko darīt? Te nu Baklānei-Ansbergai vairs nav ko zaudēt, un viņa nolemj, ka pārbaudītajam principam “jo nekaunīgāki meli, jo tie – ticamāki” ir īstais brīdis tikt pielietotam. Tad nu Baklāne-Ansberga atvēzē spalvaskātu un savā šedevrā (2012.06.21. Nr.5-06/6) raksta, ka Bērziņa (2008.04.29.) “lēmums ir uzskatāms par tiesisku un spēkā esošu jau no tā izdošanas dienas.” Cik nu spēkā, par to vēl zinātnieki strīdas ar Guļānu un Briedi priekšgalā. Bet par to tiesiskumu? Cik lielai gan pārliecībai (vai bailēm par savu krēslu) jābūt amatpersonai (VZD ģenerāldirektorei), lai uzdrošinātos ne tikai četrus gadus nepildīt augstākas iestādes lēmumā dotu uzdevumu, bet šo lēmumu piedevām vēl viltot un savā dokumentā (lēmumā) pasniegt kā “faktu”? Laikam jau ļoti lielai vajadzībai jābūt, jo MP lēmumā (2008.08.06 Nr.18/B-1127; B-1141; B-1885) skaidri un nepārprotami norādīts, ka Bērziņa lēmums ir prettiesisks daļā par “pārcelšanu”, ka tas kā prettiesisks ir apstrīdams akts un kādi akti VZD ģenerāldirektoram jāizdod, lai šo prettiesiskumu novērstu.

Te arī motivācija “lielajiem meliem” - Baklāne-Ansberga visu laiku VZD vadītājas amatā ir gadiem ilgi slēpusi viņai konkrēti dotu MP uzdevumu, ko viņa kā VZD vadītāja vēl 2013.g. nav izpildījusi. Tiesiskā valstī nav iespējams, ka valsts iestāde nepilda augstākas iestādes dotu uzdevumu. Šeit Baklāne-Ansberga viņai konkrēti dotu uzdevumu nav pildījusi kopš 2008.g. Lielus „grēkus” ar maziem meliem noslēpt nevar. Kas Baklānei-Ansbergai atlika? „Jumts Bērziņš” pēc AT (2012.03.26.) sprieduma un TM „nevarības izpausmes” Lazdovska (2012.04.12.) lēmumā, iespējams, apzinājās TM četrus gadus veiktos VPIL 10.panta 7.daļas normu nepārtrauktus un ilglaicīgus pārkāpumus, kas attiecas arī uz Bērziņu pašu personīgi. Bērziņš mirkli padomāja un izmantoja politiķu „sētas durvis” – 2012.06.21. iesniedza demisijas rakstu, atstājot Lazdovski kā vienīgo atbildīgo par TM veiktajiem likuma pārkāpumiem.

Šajā epizodē izgaismojās vēl jauni apstākļi. Proti, arī Lazdovskis ir izbēdzis tikai no viena soda tikai par veciem grēkiem 2008.gadā. Taču MP lēmumā (2008.08.06 Nr.18/B-1127; B-1141; B-1885) tikpat skaidri un gaiši norādīts, kas jādara minstrijai gadījumā, ja tiek konstatēta VZD ģenerāldirektora ilgstoša bezdarbība. Uzdevums ministrijai un tās augstākajam ierēdnim Lazdovskim (nemainīgi no 2008. līdz šim brīdim) dots skaidrs un nepārprotams – izmantot likumā noteiktās iespējas pārpilnvarot uzdevumu uz ministriju, izdot vajadzīgos tiesību aktus un „Bērziņa lēmuma” prettiesisko daļu tādējādi aizstājot ar tiesisku aktu. Vai Lazdovskis kopš 2008.g. ir sev pārpilnvarojis MP doto uzdevumu VZD vadībai? Vai ir sodījis VZD amatpersonas par „ilgstošu bezdarbību” kā to norādījis MP? Nu – nav gan. Vai tāpēc ir paradoksāla sakritība starp Bērziņa demisiju un Baklānes uz Arte-F-aktu bāzes sagatavoto un ierosināto disciplinārlietu vienā datumā - 2012.06.21.? Vai ar šo „lietu” Baklāne-Ansberga un Lazdovskis cerēja izbēgt no pelnītā soda par likumu pārkāpumiem pēc tam, kad „politiskais jumts” (Bērziņš) bija „noslīdējis” (demisionējis)? No Lazdovska (2012.04.12.) un (2012.04.09.) lēmumu kontekstiem nepārprotami izriet secinājums, ka cerība izbēgt no soda bija, bet Baklāne-Ansberga un Lazdovskis nebija pietiekami sagatavojušies izraudzītā „upura” pretdarbībai pret iestāžu (VZD un TM) teroristiskajiem uzbrukumiem privātai personai. Par šo aspektu vairāk lasiet daļā par Lazdovski, kur abi iepriekš minētie 2012.g. TM lēmumi ir „absudri unikāli” un pārpildīti ar Arte-F-aktiem.

Vai kopš 2009.g. MP ir sodījis TM augstāko ierēdni par „ilgstošu bezdarbību” MP uzdevuma nepildīšanā? Nav gan!

Pat pēc tieši norādītiem TM pārkāpumiem – pašreizējais MP „neko nelemj” šajā aspektā. Ko darīt? Laikam jau-neko, ja MP četrus gadus guļ.

Tāpēc Lazdovskim it kā nebija īpaša pamata gaidīt kādu sodu, jo klizmas gadījumā zem sitiena būtu patrāpījusies Baklāne-Ansberga, bet ne Lazdovskis. Taču viens no iemesliem Lazdovska bailēm no soda varēja būt apstāklis, ka pēc 2012.06.21. (ministra demisija) Lazdovskim „tieši virs galvas jumta vairs nebija,” bet Bērziņa 2008.g. „savārītā putra” tagad šā vai tā – „jāstrebj” – Lazdovskim, un tad arī klizma ir klāt.

Tā kā Bērziņš dažas dienas pirms demisijas paguva izsniegt savas goda zīmes tiesnešiem (to skaitā Briedei kā pateicību par Bērziņa kā atbildētāja izglābšanu Briedes lemtā tiesā), tad visticamākais turpinājums bija Bērziņa zvans Briedei jau 2012.g. nogalē ar mājienu, ka līdzgaitnieks Lazdovskis „sēž pārāk dziļā peļķē” un likumu aizstāšana ar „tiesu praksi” te vairs nelīdzēs viņa „izcelšanai” no turienes. Arī Bērziņa politiskai karjerai draud briesmas, ja plaša sabiedrība uzzinās, ka viņš ir analfabēts (jurists), likumpārkāpējs (noziedznieks) un kukuļdevējs („pateicību devējs”). Tāpēc pieņēmumi vairs neder, bet ir vajadzīgi Bērziņam, Lazdovskim un Baklānei-Ansbergai „derīgi fakti”.

Ja tādu „faktu nav”, tad jārada tādi „fakti”, kas „nav fakti bet ir „fakti” tiesas atzinumā”, bet labāk – ar lielu līkumu un izstiepti laikā – vispirms „konstatācijā” un pēc kāda gada – „konstatācija” jau pārvēršas „faktā”, kas nemaz nav „fakts”, bet Bērziņam, Lazdovskim un Baklānei-Ansbergai noderīgs kā drošs „glābšanas riņķis”.

Tad, iespējams, 2013.g.sākumā pār Latviju pirmo reizi divtūkstoš gados pārlidoja Heraklita fantoms, kas pēc pusgada ilgām filosofiskām pārdomām ļāva Guļānam līdzautorībā ar Briedi šādus „faktus, kas nav fakti” savā lēmumā „konstatēt”

Kādas modernas tehnoloģijas Guļāns ar Briedi (un, iespējams, Slicu) šī mērķa sasniegšanai izmantoja, tas detaļās ir iztirzāts otrajā (Guļāns) un trešajā (Briede) šī apskata nodaļās. Rezultāts ir iegūts, mērķis ir sasniegts, Heraklits ir „pārspēts” – „vienā upē var divreiz iekāpt” (pēc Guļāna un Briedes) un tas ir „fakts” (tas nekas, ka „faktu” nav). Heraklits pēc šādu idiomu noklausīšanās droši vien savu turpmāko dzīvi veltītu lopkopībai vai zemkopībai, bet no „filosofijas” muktu pa lielu gabalu. Mūsdienu LR – viss notiek savādāk.

Daba tomēr ir nežēlīga un liktens’ – skarbs. Lai nu ar kādiem uz Arte-F-aktiem balstītiem lēmumiem Baklāne-Ansberga un Lazdovskis uzbruktu pieteicējai kā privātai personai, šoreiz (2012.g.) neiedarbojās ministrijas labi pārbaudītais paņēmiens, ka ar citas personas prettiesisku sodīšanu par augstākas amatpersonas izdarītiem pārkāpumiem, šī augstākā amatpersona izbēg no pelnītā soda.

Šķiet, pēdējais „sekmīgais” šī paņēmiena izmantošanas gadījums noticis 2006.g.5.jūlijā, kad toreizējais ministrs G.Grīnvalds (turpmāk – Grīnvalds) uz Arte-F-aktu pamata prettiesiski “pārspēlēja” savus pārkāpumus uz padotības iestādi. Šo Grīnvalda lēmumu VCP 2007.g.8.martā gan atzina par prettiesisku, bet ministrijas ierēdņi no soda izbēga, jo Grīnvalds jau 2006.g. novembrī demisionēja, bet viņa pēctecis Bērziņš “aizmirsa” ierosināt disciplinārlietu pret vainīgajiem TM ierēdņiem, jo droši vien jau bija pārlieku aizņemts ar sava 2008.04.29. “pārcelšanas šedevra” radīšanu. Šā vai tā - politiskās amatpersonas jau LR administratīvi nesoda, pat ja tās kaut ko „aizmirst” likumīgi izdarīt, kā rezultātā sanāk - nelikumības.

Par TM ierēdņu sodīšanu par viņu izdarītajiem pārkāpumiem tādā situācijā līdzatbildīgs bija TM valsts sekretārs kā ministrijas augstākais ierēdnis, kura pienākumos ietilpst arī augstāku iestāžu uzdevumu izpildes pārraudzība. 2007.g. TM valsts sekretāra (VS) krēslā vēl sēdēja M.Bičevskis (turpmāk – „Bičevskis”), kurš tobrīd, acīmredzot, jau būvēja savu shēmu „Parex” bankas nopirkšanai par vienu latu un gatavojās savam lēcienam uz Finanšu ministrijas VS krēslu. Pēc „Parex sāgas” sekmīgām beigām Bičevskis pateicībā no bankām saņēma tik siltu krēslu, kurā sēžot VS alga šķiet kā vienas dienas kabatas nauda, bet iespējamie ierēdņu discipl;inārsodi Bičevski vairs neaizsniedz, pat ja kāds viņa pārkāpumus gribētu skatīt.

Rezultātā 2008.04.29. kopš 2006.05.07. bez diviem mēnešiem divi gadi jau bija pagājuši un pat īpaši centīgs un likumus zinošs un cienošs ministrs (Bērziņš gan sevi kā tādu neapliecināja, pateicības vien dalīja) šo divu mēnešu laikā tāpat nepaspētu ierosināt disciplinārlietu pret vainīgajām TM amatpersonām, jo lēmumu par sodīšanu pieņemt divos mēnešos pašreizējās LR birokrātijas ietvaros nevar. Izņēmums ir Baklāne-Ansberga, kura nodemonstrēja, ka var, ar nosacījumu, ka sods tiek balstīts uz safabricētiem Arte-F-aktiem, kas nav „fakti”. Kopš 2006.g.novembra līdz pat 2008.04.29. lēmumam Bērziņa rīcībā pusgadu bija „patiesi fakti”, bet jau Grīnvalda pieredze rāda, ka tieslietu ministri grib un māk lēmumus pieņemt tikai prettiesiski un tikai uz safabricētu Arte-F-aktu pamata. Lai nebojātu tradīciju, Bērziņš pusgadu funktierēja prettiesiskumus un krāja falsificētus Arte-F-aktus līdz 2008.04.29. to pietika un „Bērziņa lēmumu” varēja pieņemt.

Tādējādi – bija jau iestājies noilgums, un vismaz saistībā ar Grīnvalda prettiesisko lēmumu TM vainīgās amatpersonas sodīt jau bija par vēlu. Vēsturniekiem pētīšanai paliek neatbildēts jautājums par to, kāpēc Bērziņš pret vainīgajām TM amatpersonām neierosināja disciplinārlietu 2007.03.08. pēc VZP lēmuma saņemšanas un kāpēc toreizējais MP par šo ilgstošo bezdarbību Bērziņu nesodīja. Līdz šim Bērziņš, toreizējais MP un vēsturnieki par to klusē.

Tomēr savā ziņā Grīnvalds tikmēr jau bija kļuvis par TM klasiķi Arte-F-aktu producēšanā, kuru viņa sekotāji TM vadībā citē un kopē (2008. –Bērziņš, 2012.g. - Lazdovskis). Tāds Grīnvalda metodes neizdevies pakaļdarinājums iznāca vien Baklānes-Ansbergas 2012.06.21. lēmumā, kad viņa pēc Grīnvalda „šablona” savus pārkāpumus ar disciplinārlietas ierosināšanu pret personu, kurai „ierosinātājs” mēģina „pāradresēt” savus „grēkus”. Grīnvaldam „aizmugure” bija Valsts kontrole (VK) ar I.Sudrabu (turpmāk – „Sudraba”) priekšgalā, savukārt Baklānei-Ansbergai – AT ar I.Bičkoviču (turpmāk – „Bičkovičs”) priekšgalā. Vienīgi Baklāne-Ansberga nav ņēmusi vērā patiesu faktu, ka Grīnvalda 2006.05.07. lēmumu VCP atzina par prerttiesisku un atcēla, bet „aizmugures” pīlārs I.Šķibelis nespēja noslēpt saņemtos kukuļus un izdarītos pierādījumu viltojumus VK atzinumos, un - iekrita ar seju dubļos, apšļakstot arī Sudrabas rūpīgi kopto mundieri un frizūru. Turklāt tas notika apstākļos, kad Grīnvalda Arte-F-aktus meistarīgi un talantīgi palīdzēja „radīt” talantīgais (to nenoliegt) „shēmotājs” Bičevskis.

Savukārt, Baklānei-Ansbergai Lazdovskis kā iespējams „atbalstītājs” 2012.04.12. Arte-F-aktu „radīšanā” atzinās, ka neko nesaprot, un to pat uz papīra uzrakstīja un ar savu parakstu apliecināja. Kad 2012.06.21. Baklānei-Ansbergai „aizslīdēja prom jumts” un virs galvas palika tikai tuvojošās Jāņu nakts ziemeļblāzma un papardes ziedu meklēšanas noskaņas vientulībā („jumta” vairs nav, „atbalstītājs” – neko nesaprot), nekas cits neatlika kā iet uz totālu risku un Arte-F-aktus ražot pašai (2012.06.21. lēmums). Šis „lēmums” gan „Arte-F-aktu meistarības” un „pasniegšanas kvalitātes” ziņā tālu atpaliek no talantīgā „shēmotāja” Bičevska atbalstītajiem (gatavotajiem) Grīnvalda (2006.05.07.) un Bērziņa (2008.04.29.) lēmumiem. Tāds „vanckariņš” vien no Baklānes-Ansbergas 2012.06.21. „izdētās olas” izšķīlās 2012.07.20. Palīgi (Bērziņa, Solovjakovs) arī nekādas ģenialitātes dzirkstis neizšķīla. Savos dokumnentos viņi tik vien darīja kā „atgremoja” vienu AT spriedumu, kurā AT par „atgremotajiem” jautājumiem ne lēma, ne sprieda, jo tas uz tiesu vispār neattiecoties. Šķebinoši jau skan, kad amatpersonas „atgremo svešus blakusproduktus” un savos lēmumos „aizmirst” pieminēt tiesību normas, kas konkrētā gadījumā būtu jāievēro, un „neredz faktus”, kas turpat acu priekšā vien ir, bet aizmiedz acis un savās vīzijās nosapņo Arte-F-aktus, kurus tad arī uzreiz steigā ieraksta savos „lēmumos”. Grīnvalda (2006.05.07.) un Bērziņa (2008.04.29.) lēmumus vismaz ir par ko apbrīnot: pirmo – par bezkaunību, otro – par stulbību. Baklānes-Ansbergas 2012.06.21. lēmums tik vien atspoguļo kā uz papīra izklātas vienas kundzītes fantāzijas, kuras nerīmējas ne ar faktiem, ne tiesību normām, ne pieklājīgu attieksmi pret sabiedrību.

Lai nu kā, bet Baklāne-Ansberga ar savu 2012.06.21. lēmumu un tā turpinājumiem Solovjakova-Bērziņas-Lazdovska „gara darbos” radīja augstas pakāpes riskus un izraisīja „atmaskošanas briesmas” AT „komandai” ar lielu iespējas varbūtību atkārtot VK pieredzi „aizmugures” nesekmīgā nodrošināšanā („aizmugure” iekrīt). Nesmuki jau izskatās, ja AT senatoriem notašķīti mundieri un seja dubļos. Taču Bičkovičs un Briede, 2012.g.maijā, saņemot no Bērziņa „pateicību” par Bērziņam kā atbildētājam tiesā sniegto pakalpojumu tiesas lemšanā, sava mundiera spožumu jau ir zaudējuši. Pārējiem no AT „komandas” (Guļānam, Slicai, Neimanim un Skultānei) ir divas iespējas – vai nu pierādīt Heraklita tēzes moderno versiju, ka vienā un tajā pašā upē divreiz pēc kārtas „var iekāpt”, vai arī gatavoties „mundiera mazgāšanai”. Ja paziņojums par „atklājumu” izrādās Arte-F-akts un „apzināti radīts nepatiess pierādījums”, tad „dubļi uz mundiera” gāžas jau aumaļām.

Te nu „aizmugurei” tādu „lāča pakalpojumu” izdarīja ne visai talantīgie shēmotāji Baklāne-Ansberga-Solovjakovs-Bērziņa-Lazdovskis, kuri „aizmugurei” noņēma „plīvuru” (Neimanis-Briede-Skultāne, 2012.03.26.) no skaisti noformētā „atklājuma” (Guļāns-Briede-Slica, 2013.07.12.), kas tagad jau pavisam droši izskatās pēc pavisam prasta un rupja Arte-F-akta. Ko lai dara? Vēsture liecina, ka jau gadu simtiem pat ļoti slaveni zinātnieki nav kaunējušies Arte-F-aktus pasniegt kā „atklājumus”. Gaidīsim Guļāna un viņa „komandas” pierādījumus un faktus tam, ka viņa atklājums varētu nebūt Arte-F-akts. Varam arī nedaudz pateikt priekšā, kā to pārliecinošāk izdarīt. Normatīvo aktu (Satversmes, likumu u.c.) noteikto normu ietvaros sabiedrībai nodemonstrēt „esošus pierādījumus” (patiesus faktus), ka „vienā upē var iekāpt divas reizes pēc kārtas”.


Heraklita atzinuma saturs un mūsdienu latvju filosofu izziņas fenomenoloģija

Vispirms jānorāda, ka jebkura atklājuma (unikālai parādībai un/vai faktam) konstatācijai dabas zinātnēs (cilvēka iekāpšana divreiz vienā upē atbilst tam) jāņem vērā visi zināmie un esošie fakti un jāzin elementārie dabas likumi un parādības, kas objektīvā realitātē pastāv neatkarīgi no atklājuma autora gribas un apziņas. Šie faktori tad arī nosaka, vai atklājumā postulētā parādība patiešām tiek konstatēta, vai arī „atklājums” ir Arte-F-akts, kas dzimis un nobriedis šī Arte-F-akta autora smadzenēs un izpaudies viņa/viņas rakstītā ziņojumā uz papīra.

Upe, „iekāpšana upē”, tās konstatācija un „atkārtota (otrreizēja) iekāpšana upē”

Upe ir tekošs ūdens. Ja netekošs ūdens, tad tas ir okeāns, jūra, ezers, dīķis vai peļķe. Upē var iekāpt cilvēks, kurš atrodas ārpus upes. Ja konstatēts fakts, ka cilvēks ir iekāpis upē, tad otrreiz iekāpt cilvēks var gan, bet tad vispirms no upes jāizkāpj un jāiekāpj vēlreiz. Taču pa izkāpšanas un „otrās iekāpšanas” laiku (laika intervālu) ūdens upē būs jau aiztecējis tālāk, un otrreizējā iekāpšanā (no tās pašas vietas krastā) ūdens vairs nebūs tas pats, kas bija pirmajā iekāpšanā. Tāds ir pirms divarpus tūkstošiem gadu izteiktā Heraklita principa skaidrojums vienkāršiem vārdiem – upe ir tekošs ūdens, iekāpšana, izkāpšana un atkārtota iekāpšana notiek konkrētā laika intervālā, kad ar tikpat konkrētu tecēšanas ātrumu ūdens ir aiztecējis par tikpat konkrētu attālumu tālāk no pirmās iekāpšanas vietas.

Mūsdienu latvju filosofu izziņas fenomenoloģija

Mūsdienu latvju filosofu iedomātā modelī iekāpt (tajā pašā ūdenī tajā pašā upē otrreiz) it kā varētu, skrienot līdzi straumei pa krastu ar lielāku ātrumu par upes tecējuma ātrumu un, noķerot „iepriekšējo ūdeni”, tajā „atkal iekāpt”. Taču „otrreizēja atkārtota iekāpšana vienā un tajā pašā upē” normālos (dabiskos) apstākļos šā vai tā nesanāk vairāku objektīvu iemeslu (faktu) dēļ.

Pirmkārt, skrienot gar upes krastu līdz „vecā” (iepriekšējās kāpšanas) ūdens „noķeršanai,” krasti būs pavisam citi, tāpēc upe arī būs pavisam cita, varbūt jau ietecējusi lielākā upē un ieguvusi citu nosaukumu un varbūt pat ietecējusi ezerā, jūrā vai okeānā un kā upe „pazudusi”. Jebkurā gadījumā – no tās pašas vietas upes krastā (kur iekāpa pirmo reizi), tajā pašā upē iekāpt nevar.

Otrkārt, ūdens nav baļķis (cieta viela), kam gali nemainās. Pat ja baļķis nogrimst un vairs nepeld pa upes straumi, uz viena un tā paša nogrimuša baļķa var atkārtoti uzkāpt trīs un vairāk reizes. Taču „strīds” ir par „divreizēju iekāpšanu upē” (nevis uz upē nogrimuša baļķa). Upe ir „plūstošs ūdens”. Savukārt ūdens ir šķidrums, kas upē plūst un tā sastāvu veidojošās plūstošā ūdens (upes) molekulas nepārtraukti sajaucas (mainās vietām, aiztek, pietek, kustās). Dabiskos un praktiski konstatējamos apstākļos upēs ir turbulenta ūdens plūsma, kurā pati plūsma vēl papildus veicina ūdens molekulu ātrāku sajaukšanos (gar krastu filosofam jāskrien ātrāk, nekā domāts). Pat īpaši lēnā un rāmā plūsmā, kas atbilst laminārai šķidruma kustībai, molekulu difūzija (kustība, sajaukšanās) notiek neatkarīgi no novērotāja (atklājēja) gribas un apziņas. Tāpēc pat tik lēnā upes tecējumā, kas būs tuvs „stāvošam ūdenim”, ūdens molekulu difūzija (kustība, sajaukšanās) turpinās neatkarīgi no novērotāja gribas. Tāpēc fakts, ka pēc noteikta laika sprīža (intervāla), kas pagājis kopš „iekāpšanas upē” un „izkāpšanas no upes”, ūdens sastāvs vairs nebūs tas pats, kas pirmajā iekāpšanas reizē, jo nebūs tās pašas molekulas, kas bija pirms laika intervāla. Tādējādi, pat „noķerot” pirmās „iekāpšanas ūdeni” šī laika intervāla dēļ dabas likumu un spēku ietekmē tas vairs nav tas pats ūdens (cits ūdens sastāvs) un tātad – nav arī tā pati upe. Tātad – skrien gar krastu pakaļ straumei, cik gribi, bet „upe jau cita”.

Treškārt, filosofi teorētiķi uz idiomu, aksiomu, fantāziju pamata izdara pieņēmumus, kurus formulē kā konstatācijas un sabiedrībai pasniedz kā faktus. Vienā un tajā pat upē divreiz iekāpšanas iespējamības/neiespējamības diskusijā kāds teorētiķis var attīstīt fantāziju tik tālu, ka cilvēks (individuāla persona) „jau atrodas upes ūdenī” (sistēmā) un vienlaicīgi ar abām kājām atsperas pret upes gultni („iekāpj”). Tātad „abas iekāpšanas” tāda atklājuma izpratnē notikušas vienlaicīgi un „vienā un tajā pašā upē”. Šādas teorijas attīstītāja Latvijā ir U.Mihailova (turpmāk – „Mihailova”). Taču šajā modelī ir „samainīts” pats postulāta priekšmets – „upe”, kas aizstāts ar „upes gultni”. Pēc definīcijas upe ir dabā konstatējams tekošs ūdens, kas plūst pa „upes gultni” un gultne ir viena no upes sastāvdaļām. Turklāt atšķirībā no upes tekošās komponentes (ūdens) upes gultne ir cieta un ir tāda paša veida vielas agregātstāvoklis kā „nogrimis baļķis”. Tātad, Heraklita postulāta izpratnē „iekāpšana upē” viennozīmīgi atbilst faktam, ka cilvēks (persona) kāpj upē, kur dabas likumu ietekmē gultne vienmēr ir apakšā un ūdens tek pa virsu. Tādējādi šo pašu dabas likumu un spēku ietekmē „upē kāpēja” kāja VIENMĒR vispirms saskarsies ar ūdeni, lai cik tas plānā slānīti netecētu, un tad, izkļustot cauri ūdenim, atduras pret upes gultni, kas tad arī būtu konstatējams kā noslēdzošais akts „upē iekāpšanas FAKTA” konstatācijai. Abas kājas reizē Heraklita diskusijā nesanāk iesaistīt, jo „kāpj” ar vienu, bet ar abām - „lec, par ko Heraklits nerunā. Tāpēc Mihailovas hipotēze nav atbilstoša Heraklita diskusijām, jo Mihailovas hipotēzē „kāpējs” patiesībā ar abām kājām „ielec sausā upes gultnē”. Tur nav ne „kāpšanas”, ne „upes” (ūdens ta’nav). Tāpēc Mihailovai savas filosofiskās atziņas neattiecas uz Heraklita tēžu un postulātu apspriešanu, un Mihailovai sava hipotēzē par „ielekšanu ar abām kājām reizē sausā upes gultnē” jāiet apspriest citā filosofu pulciņā, bet ne Heraklita biedrībā. To Mihailovai arī norādīja Neimanis, Briede un Skultāne (2012.03.26.).

Jaunākā atziņa latvju Heraklita biedrības filosofiem ir sekojoša. Ja jau nevar (a) no tā paša krasta (b) tajā pašā ūdenī (c) „iekāpt ar lekšanu”, tad jāizgudro kaut kas pavisam jauns. Proti, to upes tecējumu vajaga „atjaunot” atbilstoši pirmās „iekāpšanas” faktiskajiem apstākļiem, kad ūdens attecējis atpakaļ un tā molekulas atmigrējušas atpakaļ „vecajās vietās”. Tad latvju modernās filosofijas pārstāvji vienā „komandā” visi reizē var nodemonstrēt „faktu”, ka pat vairāki filosofi vienlaicīgi var iekāpt vienā un tajā pašā upē atkārtoti gan vienu, gan divas, gan – cik tik vajaga reižu, jo upe nepārtraukti pati par sevi „atjaunojas” un ļauj „atkārtotās iekāpšanas” „konstatēt” jebkurā brīdī, neatkarīgi no tā, vai no pirmās „iekāpšanas” pagājis mēnesis vai gads. Šo filosofu izpratnē atzīstams, ka ūdens sastāva atjaunošanās iespējama pat pēc piecu gadu ūdens dabiskajiem apriņķojumiem, jo molekulām likt piecas reizes atskriet pa apriņķojumu atpakaļ – tas modernajai latvju zinātnei ir „sīkums”. Līdz ar to atklājuma būtība ir konstatētajā faktā, ka upi var atjaunot sākotnējā situācijā pat pēc gada un pieciem gadiem, un „atkārtota iekāpšana vienā un tajā pašā upē” ir iespējama jebkurā laikā, jebkuru skaitu reižu un vienalga cik kāpējiem reizē.

Guļāns šo „atjaunošanas faktu” ir paziņojis tāpēc, ka Briede šādu „atjaunošanas iespēju” konstatēja un Bērziņš savulaik ar savu filosofisko lēmumu mudināja dižgarus domāt šajā virzienā.

Derētu jau kādu starptautisku simpoziju šim atklājuma „faktam” veltīt un grāmatu par sekmīgu Heraklita tēzes „apgāšanu” uzrakstīt, kādās piecās valodās iztulkot un simpozijā publikai izdalīt, lai visa pasaule apžilbst no latvju filosofu atklājumu spožuma.

J.Avotiņš


2013.gada 14.martā

Samazināsim siltuma rēķinus jau šogad!

 Sveicināti!

Vispirms skolēnu vecākiem piedāvāju pirmo praktisko labumu šodienas realitātē - BEZMAKSAS grāmatas „Vai ķīmija ir nesaprotama?” saņemšanu no interneta – ikviens to var lejupielādēt no vietnes www.jurisavotins.info  sadaļas „izglītība” (zinātkārie atradīs daudz jaunumus arī citās sadaļās). Pasaulē šim izdevumam analogu nav – izmantojiet iespēju! Skolotājiem un interesentiem pēc pieprasījuma nosūtīšu arī papildus informāciju un skaidrojumus. Tā ir mana artava LR jauniešu izglītības attīstībai. Ielādējiet to arī bibliotēkās un pašvaldībās, kur ir datori un interneta pieslēgums – lai skolēniem ir pieeja literatūrai BEZ MAKSAS. Tā ir unikāla iespēja.

 Papildus tam aicinu ikvienu piebiedroties „kustībai” ar pagaidu nosaukumu „Latvija – mana māja”, kurā tuvākais praktiskais uzdevums ir – apkures, elektrības u.c. komunālo pakalpojumu maksas tūlītēja samazināšana – vismaz ar rudens apkures sezonas sākumu. Apkures, elektrības, ūdens un citu komunālo pakalpojumu rēķiniem jābūt stipri mazākiem. Taču tie paši no sevis nesamazināsies, ja neviens tos „nekustinās”. Tāpēc „kustība” ir vajadzīga. Latvija - tā ir „mana māja,” kur gatavojos drīz atgriezties un mēģināšu to sakārtot (stipri sabojāta jau gan tā ir), izmantojot savu trimdā gūto visnotaļ unikālo pieredzi un zināšanas.

 Tāpēc arī aicinu aktīvus cilvēkus katru pēc savām vēlmēm un iespējām: 1) aktīvākos – piedalīties ar savu artavu „mājas (Latvijas) sakārtošanā”; 2) aizņemtos interesentus – atbalstīt aktīvistus; 3) savrupos – izmantot „kustības” rezultātus savām vajadzībām, no kuriem daži jau ir devuši praktisku rezultātu. 4) neitrālos - "pieņemt zināšanai", bet pretiniekus 5) norādīt adresi, uz kuru turpmāk informāciju par „kustību” nesūtīt. Tad – visi būs „gandrīz” vai apmierināti.

 Šai „kustībai” jau tagad ir vēl arī vairākas citas prioritātes – algu palielināšana skolotājiem un zinātnes finansējuma palielināšana LR līdz 2% no IKP. Bez tā – „manai mājai - Latvijai” nekāda „Nokija” „nespīd” pat stipri tālā nākotnē.  Bet ar kol(c)hozniecisko apkures sistēmu LR ir aizkavējusies pat kaut kur – akmens laikmetā.  Visus šos mērķus var sasniegt tikai un vienīgi, ja „mana māja – Latvija” ir tiesiska valsts, kurā katra praktiskā mērķa sasniegšanai nepieciešami vairāki likumu labojumi, ko tautas labā „tautas kalpiem” sen bija laiks izdarīt. Pašreizējai „manai mājai” (vismaz pa gabalu) tiesiskas valsts pazīmes nav saskatāmas. Tāpēc acīmredzot tiesiskas valsts tūlītēja izveidošana „manā mājā” ir viens no virsuzdevumiem. Visu to ir pietiekami skaidrs, kā izdarīt. Tikai – jāsāk darīt, un – jādara. Vai „kustība” nākotnē būs „biedrība”, vai „partija” – to lems „kustības” atbalstītāji visi kopā. „Kustības” detalizētu programmu, mērķus un uzdevumus, kā arī aktīvistu pašreizējo skaitu, pašlaik apkopoju publiskošanai, un tos - drīz vien atradīsiet vietnē www.jurisavotins.info.

 Ar „kustības” aktīvistiem un interesentiem labprāt komunicēšu pa šo e-pastu - jurisavotins@gmail.com  - pagaidām, - kamēr vēl neesmu atgriezies „savās mājās”. Domu apmaiņa noteikti ir vajadzīga, lai definētu svarīgākos mērķus, atrastu piemērotāko juridisko formu un padarītu to par reālu instrumentu „mūsu mājas sakārtošanai”. Pagaidām vēl nav juridiskās adreses, nav arī nekādu ziedojumu un biedru naudu. Katrs interesents tiek aicināts veikt savu ieguldījumu ar „kaut ko noderīgu” tai „mūsu mājas sakārtošanai”. Mana iniciatīva ir grāmatas bezmaksas izplatīšana un mājas lapas informācija, kas pieejama visiem. Ikvienam ir sava pieeja un savas iespējas. „Kustināsim” to „mūsu mājas virzību” uz attīstību un labklājību, nevis tīksmināsimies par to, cik „sekmīgi” mājas apsaimniekotāji maziem solīšiem kāpj ārā no bedres apakšas, kur „māju iestūma” tās – izsaimniekotāji.

 

Ar cieņu,

 Dr.Chem., Juris Avotiņš

2012.gada 15.augusts

Varētu būt interesanti amatpersonām


Šodien man ir trīs labas ziņas šīs vēstules lasītājai(am):

  1. Ir uzsākta parakstīšanās (abonēšana) uz rokasgrāmatu „Tiesu pērkamības analīze. Latvija.” jeb vienkāršoti „Kukuļdevēja rokasgrāmata. 1. sējums. Tiesas”. Vienas rokasgrāmatas nosūtīšana elektroniski pa e-pastu abonentam būs bez maksas. Grāmata atklāj daudzām civilizētām un tiesiskām valstīm nesaprotamu parādību – tiesneši darbojas kā noziedznieki. Tāpēc kā unikāls izdevums šī grāmata tiek publiskota arī angliskā versijā. Parakstīšanās procedūra ir sekojoša – 1) lasītājs atsūta uz manu e-pastu jurisavotins@gmail.combrīvā formā pieteikumu iegādāties šo rokasgrāmatu un tiek piereģistrēts ar savu e-pasta adresi un vārdu (vai segvārdu, ja nevēlas tikt publiskots(a) – tas valsts dienestā esošām personām varētu būt saprotami), un 2) pēc grāmatas galīgās redakcijas veikšanas pa to pašu e-pasta adresi saņem vienu rokasgrāmatas eksemplāru elektroniskā formā. Veikalos gan par grāmatu maksās „īstu tirgus cenu” un neesmu izlēmis par tirāžu Grāmatas saturs būs redzams šīs vēstules noslēgumā. Autors izmantojis visus trīs viņa pārvaldītos rakstīšanas žanrus – zinātniskās pētniecības rakstus, publicistiku kā laikrakstos un populāri zinātnisko izklāstu, kas patīk jaunajai paaudzei. Tas radīs iespēju visu vecumu, nozaru un interešu pārstāvjiem atrast grāmatā sev kaut ko noderīgu.

  2. Atklātām vēstulēm tomēr ir kāds labums. To pierādījis bijušais tieslietu ministrs G.Grīnvalds kā lobētāju asociācijas priekšnieks. Nepagāja ne septiņi gadi, kad atklāsme atnāca, kaut gan uz manu atklāto vēstuli vēl joprojām nav viņa atbildes.

  3. Arī kādā privātā interneta mājas lapā ieliktai ziņai ir kāda nozīme. Piemēram, pirms pusgada manā mājas lapā www.jurisavotins.infoieliktā ziņa, ka tiesnesei Skaidrītei Buividei ir nedeklarēts darījums par nekustamā īpašuma iegādi 2003. gadā ”Zeme, Salas pagastā.” Nepagāja ne desmit gadu, kad KNAB „atdzīvojās” un pēkšņi sāka pētīt tiesneses Buivides darījumus - http://www.delfi.lv/archive/print.php?id=42576800. Šoreiz gan sāka ar kādām citām finansiālām darīšanām, bet tomēr sāka. Tāpēc privātajās mājas lapās publiskotā informācija agrāk vai vēlāk nonāk līdz dzirdīgām ausīm. Tomēr Streļčenoka k-gam adresētā kritika paliek spēkā, jo rezultāta pagaidām vēl nav ne par Buividi, ne Strazdu ne citiem, kuri tajā pašā mājas lapā atrodami. Autors tiesnešu lielo blēdību rēķināšanā nebija aizdomājies līdz tam, ka tiesneši izmantos tik zemisku paņēmienu – paņemt naudu no fiktīvām personām. Nu, policists nomaļā sādžā sev pieraksta „palīgu,” bet visu izdara pats. Nav jau tas arī smuki. Bet tiesnesis (!!!). Ja vēl mācētu pats to sēdes protokolu uzrakstīt. Bet nemāk taču! Latvijā nav „School of Magistrates,” kas katram tiesneša kandidātam būtu jāpabeidz pirms pretendēšanas uz amatu. Tad nu visādi „bērnudārza” līmeņa personāži nonāk tiesnešu amatos un uz visu savu atlikušo mūžu tiek iecelti „augstības” amatā, kas ļauj spriest varmācīgus lēmumus par mierīgajiem iedzīvotājiem. Par fiktīvo palīgu ņemšanu par nodokļu maksātāju naudu - tur Streļčenokam paldies – tiesneši ir rafinētākie un izmanto itin visas iespējas „žuļikoties”.


Kā esmu solījies bieži nenoslogot Jūsu e-pastus ar saviem sūtījumiem, tad cenšos šos principus arī ievērot apjoma un intensitātes ziņā. Šoreiz pielikumā – tikai satura rādītājs rokasgrāmatas pirmajam sējumam par kukuļņēmējiem tiesās. Ceru, ka tolerances principus ievēroju.


Ar cieņu,

Dr. Juris Avotiņš

2012. gada 15. augusts


P.s.


Ja gadījumā kādai personai šī ziņa (vēstule, viedoklis, pieņēmums, izpaudums, izrietējums, atskārsme, konstatācija, ieskats, uzskats, secinājums, informācijas kopa vai aktualitāšu izpausmes segments) šķiet personiski aizvainojoša, tad tai personai ir tiesības vērsties tiesā atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošām tiesību normām par goda un cieņas aizskaršanu un tiesvedības kārtībā savas attiecības sacensības procesā nodibināt un sakārtot likumā noteiktā kārtībā. Taču vispirms jānoskaidro, kas vēstules autora ieskatā te pausts – ziņa, viedoklis, pieņēmums, „ieskats”, informācija, fakts vai jautājums vai kāds cits iepriekš minētais formulējums. Man vislabāk patīk tiesu praksē izplatītais termins „ieskats.” Gan neatradu tam tiesību aktos definējumu, bet sāksim ar „ieskatu” vai „uzskatu” vai vēl labāk – ar „paskatu.” Zinātnieki izmanto arī terminu „skata punkts.” Tāpēc autors izmanto savas zinātnieka tiesības kaut ko vērtēt no sava „skatu punkta.” Bet kaut kas tāds LR  tiesību aktos netika atrasts. Kad to būsim noskaidrojuši (kas nebūt nav [un nebūs] viegls process), tad iespējami personiski informāciju negatīvi tvērušai amatpersonai būs radušās tiesības un iespējas vērsties Latvijas taisnīgajā un neatkarīgajā tiesā ar savu prasību, uz kuru gadus 5-10 un varbūt pat 1000 gadi, visticamāk, būs jāpagaida tiesību normu sagrozīts un pierādījumu viltojumos balstīts spriedums [fakti to apliecina]. Lasiet lappusē www.jurisavotins.info


Vēlu visiem sekmes visās sacensībās tiesās un privātā saskarsmē! Latviešiem patīk sacensības un azarta spēles – it īpaši = valsts loterijās tiesās. Lai nu visiem veicas!


Pilsoņiem un mierīgajiem Latvijas iedzīvotājiem novēlu saulainu atlikušo vasaras atpūtu un spriganu ķeršanos pie amata pienākumiem valsts vadītāju „kļūmju” izlabošanā.




Pielikums.


Satura rādītājs rokasgrāmatai „Tiesu pērkamības analīze. Latvija.”


Ievads. – Tiesnešu pērkamības veidi Latvijā un pasaulē. Pārskats.

Priekšvārds. – īss ieskats pētījuma metodikā un uzziņu avoti. Metodoloģija.


  1. Kukuļņemšana. – Modeļi pasaulē un Latvijā. Kukuļa lieluma aprēķināšanas metodika. Kukuļa slēpšanas paņēmieni tiesnešu praksē. Kukuļņēmēju saraksts. Pagarš.

  2. Valsts izlaupīšana (nozagšana)” Latvijas tiesās. Administratīvo resursu ļaunprātīga izmantošana, to skaitā tiesnešu veikta fiktīvu personu nodarbināšana savtīgās interesēs. Tabulas un diagrammas. Neglītas no tikumības viedokļa.

  3. Latvijas unikālā tiesnešu noziedzīgās rīcības pieredze administratīvajās tiesās. – likumu ignorance, pierādījumu viltošana, sacīkstes izmantošana administratīvajā procesā, protokolu analfabētisms un tiesneša kā iestādes advokāta uzstāšanās tiesas sēdes laikā. Absurds, bet LR – īstenība (vajadzētu jau būt otrādi). Te būs fakti un pierādījumi.

  4. Cilvēktiesību analīze Latvijas administratīvo tiesu rīcības aspektā. – Latvijas tiesās „klausies manos vārdos, neskaties uz maniem darbiem” principa izpēte un secinājumi. Piemēri no tiesu prakses. Populārajā sadaļā – „Kā tiesnesis Sprīdītis samīdīja „milzi” tautu.”

  5. Tiesu neatkarības” indikatoru rādījumi Latvijā - Kas uz papīra un kas realitātē. Fakti. Pierādījumi. Birokrātijai jābūt uzdevumu augstumos aizstāvot tautu un pat noziedzīgi darbojoties pret to. Taču LR birokrāti ir vēl „bērnu autiņos,” lai varētu izdvest kādu puslīdz sakarīgu „uz āru vērstu” dokumentu (teiksim, iestādes atbildi privātai personai). Kaut kā neticami, bet 20 gados LR Otrās Republikas gados to neviens nav pamanījis.

  6. Tieslietu ministrija – likumā noteiktā vadošā nozares iestāde vai butaforija ar izkārtni, ka likuma priekšā visi vienādi. – Kā maza „žuļiku” valsts iemanījās iekļūt Eiropas Savienībā (ES). (Izrādās, ka ir vēl lielāki „žuļiki”, kuri neuzklausa svešu vilku padomus). Bet ES kandidātvalstīm jāmācās no Pitagora un Pietuka Krustiņa!!!

  7. Vai „dižķibeles” pārvarēšanas veiksmes stāsts ir klizmas zāles sirgstošajam valsts organismam, pastaiga zaļajā rasas pielietā pļavā 2020.gadā, vai vienkāršs amatieru blefs pēc paklausīgi izpildīta „onkuļa” diktāta. Tas viss šajā nodaļā skaidri un gaiši izklāstīts.


Noslēgums. (tas lai paliek intrigai). Daudziem varētu būt interesanti.

2012.gada 9.jūlijā

varētu būt interesanti arī nozares speciālistiem un ierindas iedzīvotājiem

 

Atklāta vēstule Valsts zemes dienesta vadītājai E.Baklānei-Ansbergai

 

Pirms dažām dienām ieraudzīju E.Baklānes-Ansbergas k-dzes parakstītu dokumentu (2012.g.21.jūnija lēmumu nr.5-06/6), kas pārspēj pat līdzšinējos rekordistus tiesnešus un Tieslietu ministrijas amatpersonas ar pierādījumu viltojumu skaitu, tiesisku analfabētismu un bezkaunību sabiedriskajās attiecībās ar privātām personām.

 

Jaunajam tieslietu ministram J.Bordānam tagad ir iespēja mazliet uzspodrināt paputējušo valsts tiesiskumu, izvērtējot E.Baklānes-Ansbergas atbilstību ieņemamajam amatam, jo ar tāda „sacerējuma” kā viņas lēmuma nr.5-06/6 nosūtīšanu privātai personai (ārpus iestādes) E.Baklāne-Ansberga ir zaudējusi sabiedrības uzticību kā lielas iestādes vadītāja un nav pat nepieciešama šādas personas kvalifikācijas pārbaude, jo muļķības un bezkaunības divās lappusēs sarakstītas pietiekami daudz. Šādas personas atrašanās nozīmīgas iestādes vadībā jau tagad ir nodarījusi milzīgu kaitējumu sabiedrībai, bet nākotnē var izraisīt katastrofu. Vai gan normālam cilvēkam var ienākt prātā rakstīt privātai personai vēstuli ar draudiem – bet E.Baklāne-Ansberga (lielas iestādes vadītāja !!!) to dara!

 

Normālā valstī privāta persona pēc šāda sūtījuma saņemšanas varētu vērsties policijā un prokuratūrā par iebiedēšanas mēģinājumu un tiesā – par goda un cieņas aizskaršanu ar iestādes vadītājas parakstu apliecinātā vēstulē.

 

Tomēr pēc realitātes šova 2011.g.5.aprīlī, kur es kā privātas personas pārstāvis drosmīgi cīnījos pret rafinētu tiesas un iestāžu komandu (skan jocīgi – bet tādas nu reiz ir tās Latvijas tiesas), neieteiktu sevi cienošam pilsonim tērēt laiku un resursus Latvijas tiesās – tās ir pārāk satrunējušas, lai no tām sagaidītu tiesisku iznākumu. Tāpēc pret bezkaunīgiem iestāžu amatpersonu izlēcieniem katram jācīnās pašam, jo eksperimentāli ar faktiem ir pierādīts, ka Latvijā šobrīd nav tādas tiesību sargājošas institūcijas, kurā privāta persona varētu vērsties ar lūgumu aizsargāt viņu no iestāžu uzbrukumiem. 

 

Rudenī publicēšu apjomīgu analītisku pārskatu/rokasgrāmatu (brošūru). Šī grāmata (brošūra) tiks ievietotas vietnes www.jurisavotins.info atbilstošās nozares sadaļā un brīvā tirdzniecībā nebūs pieejama, jo bāzes brošūra ir bezmaksas izdevums, ko interesenti varēs no vietnes iekopēt savām vajadzībām.

 

Rokasgrāmatas pašreizējais darba nosaukums ir šāds:

 

Manas tiesības: „Aizstāvēt savas tiesības var arī mafiozā vidē un totalitārā valstī” pēc žanra – populāra rokasgrāmata ar piemēriem visu trīs instanču tiesās. Rokasgrāmatā doti piemēri kā privāta persona var sevi aizstāvēt totalitārisma apstākļos un šķietami bezizejas situācijā, kad Administratīvā procesa likuma normas, mērķi un principi nedarbojas, tiesneši ignorē likumu normas, vilto pierādījumus un spēlē pret privātu personu vienā komandā ar prettiesiskas darbības izdarījušām iestādēm. Brošūras ieteikumi varētu būt interesanti arī iestāžu vadītājiem un tiesnešiem, domājot jaunas „latviskas” viltības – arī tas pieder pie „veiksmes stāsta” – gan jau kāds Eiropā vai citur smelsies šajā pieredzē. Tieslietu nozares ierēdņiem tā varētu būt interesanta lasāmviela pārdomām par to, kurā plauktā jāglabā sava priekšnieka murgains rīkojums un uz kuras nagliņas jāuzsprauž tiesību akts ar nosaukumu „likums” - valstī, kur likumi nedarbojas.

 

Tiesu sistēma Latvijā, vēstules autora „ieskatā,” (skaists juridisks termins) darbojas - pašlaik tā – starp „divnieku” un „vieninieku,” 10 ballu skalā. Var jau gadīties, ka vēstules autors piecpadsmit gadu ilgā tieslietu nozares vērošanā un septiņu pēdējo gadu laikā – padziļinātā izpētē kādu darba teicamnieku (tiesnesi, tieslietu nozares amatpersonu) nav pamanījis (cilvēciskais faktors). Tāpēc tautai skaidrību, visticamāk, ieviesīs jaunais nozares priekšnieks – Jānis Bordāns.

 

Taču – kā tad tur īsti sanāk ar E.Baklānes-Ansbergas k-dzes sabiedrisko attiecību brāķi (mēģinot iebiedēt kādu privātu personu), juridisku nonsensu filozofijā un bērnudārza audzēkņa paņēmieniem iestādes vadībā.

 

Tāpēc atgriešamies pie E.Baklānes-Ansbergas k-dzes lēmuma nr.5-06/6. Te skaidri redzams, ka cilvēkam (ģenerāldirektorei – skanīgs nosaukums) ir sajukuši visi līmeņi un pazudušas pat komercskolā mācītās gudrības. Pat „sliktajos” padomju režīma laikos zvejnieku kolhoza priekšsēdētājs dzelžaini zināja, ka kādu jāpieņem darbā, tad jākonstatē labs vai slikts iznākums, un tad jāpieņem lēmums par apbalvošanu vai sodīšanu.

 

Šķiet, E.Baklānes-Ansbergas k-dzei vēl tāls ceļš ejams līdz zvejnieku kolhoza priekšnieka līmenim, jo E.Baklānes-Ansbergas k-dze neprot atšķirt „uzskatu”, „ieskatu” un faktu, kur nu vēl – tiesību aktu normas.

 

E.Baklānes-Ansbergas k-dze šajā lēmumā nr.5-06/6 mēģina tēlot „gara milzi”, kuram(ai) piemīt spējas apiet likumu ar līkumu, viltot faktus un rezultātā „uzskatīt” ka pasaule viņai ir „pie kājas” un jebkura privāta persona – arī. Un vada iestādi!

 

Ja jau nav tiesiskas valsts – tad nav. Taču jaunais tieslietu ministrs to vēl nav paguvis pateikt. Tāpēc E.Baklānes-Ansbergas k-dzes „ģeniālie” uzskati vēl jāapstiprina, jo tieslietu ministrs J.Bordāns, šķiet, nav iesācējs tieslietās un likumu normu spēku acīmredzot izprot. Varbūt.

 

Tāpēc E.Baklānes-Ansbergas k-dzes kā „it kā nopietnas iestādes vadītājas” veiktie nenopietnie „uzbrukumi” privātām personām pagaidām gaida atbildi – vai tas ir analfabētisms (iestādes vadītājam tāds nedrīkstētu piemist); vai kāda garīgas nepieskaitāmības izpausme karstā laikā (nu, arī nevajadzētu būt); vai jau demisionējušā Bērziņa uzdevuma pildīšana, apejot likumu normas (nu, arī ir likums un priekšnieks – kas varbūt Latvijā ar visām krīzēm un veiksmes stāstiem pagriezts otrādi, bet arī tā nevajadzētu būt); vai varbūt krietnās iestādes vadītājas pēkšņs atskāriens vasaras naktī, ka piecus gadus pa VZD kantoriem klīst rēgs, kurš ne ta’ darbā pieņemts, ne ta’ dienestā ieskaitīts, bet ar Jautrītes Briedes „imagināro teoriju” (nav jābūt rakstītam dokumentā, pietiek, ja dokuments ļauj iedomāties, ka...” [tiesu prakse 2012 – ar faktiem un pierādījumiem konstatēts]; karstā laikā arī Lohnesa ezera briesmonis varētu būt ataulekšojis uz Rīgu un no Daugavas kādu ziņu raidījis VZD ģenerāldirektorei. Daudz kas jau pasaulē notiek..... 

 

Saskaitīju kādus 20 viltojumus E.Baklānes-Ansbergas k-dzes lēmumā nr.5-06/6 un pārgāja apetīte tos lasīt tālāk. Cik milzīgas summas valsts no sava budžeta notērē visādu murgu veida „dokumentu” (lēmumu) ražošanai! Kā var nopietna ar zemes reģistrāciju saistīta iestāde darboties, ja tās vadītājai pēkšņi rādās vīzijas, ka neesošā darba vietā neesošs darbinieks (ierēdnis, amatpersona, fantoms) kaut ko ne ta’ dara, ne ta’ nedara. Taču varenas iestādes, kas aprūpē visu valsts zemi, vadītājai pietrūkst 5-laivu zvejnieku kolhoza priekšnieka pieredzes – zvejnieku vispirms jāpieņem darbā (vēlams arī kādu algu par padarīto samaksāt) un tad nu var izvērsties ar prēmijām vai sodiem. Še tev – pat ne 5-laivu kolhozs. Un – vada visu Valsts zemes dienestu! Tāpēc jau laikam valsts no tās bedres nespēj izkāpt, ka šādi cilvēki ir amatos, bet vadītāji (tieslietu ministrs) šādas personas amatos ieceļ.

 

Ņemot vērā, ka VZD ir relatīvi liels skaits amatpersonu ar nedeklarētiem ienākumiem (saraksts tiks publiskots vietnē wwwjurisavotins.info drīz pēc tam, kad VZD priekšniece būs sabiedrībai atvainojusies par savām „ne visai korektajām” izdarībām, atļaujoties draudēt privātai personai, kuru ar cien. E.Baklāni-Ansbergu nesaista nedarba, ne līguma, ne dienesta, ne paziņu attiecības, bet te – vienas iestādes vadītājai kāda no daudzo iemeslu ietekmē ieskrēja galvā doma un – uzrakstīja draudu vēstuli privātai personai. E.Baklānes-Ansbergas k-dzei būtu bijis pienākums novērst kukuļņemšanu iestādē, nevis nodarboties ar fantomu ķeršanu sava kantora gaiteņos. Bet līdz tādām aktivitātēm konkrētā kundze, šķiet, varētu nebūt aizdomājusies. Tāpēc sabiedrībai būtu tiesības un vēlme zināt, kāpēc VZD amatos ilgstoši un nesodīti lielā skaitā sēž kukuļņēmēji, kuri atklāti demonstrē savus īpašumus, kas iegūti ar nedeklarētiem darījumiem desmitu un simtu tūkstošu latu apmērā. Visi šie darboņi E.Baklānes-Ansbergas k-dzes vadībā (vai padusē, paspārnē, „zem jumta”) papildus kukuļiem arī pieklājīgu algu no valsts budžeta saņem, kamēr skolotāju mazo algu pielikumam budžetā naudas trūkst joprojām. ļoti jau gribētos sagaidīt, ka kāds dūšīgs bariņš no E.Baklānes-Ansbergas k-dzes padotajiem raitā solī aizsoļotu līdz tam VID un iemaksātu to „kukuļa” nodevu valsts kasītē. Un tad varbūt vismaz daža laba no tām VZD amatpersonām kaut daļēji būtu atguvusi savu reputāciju sabiedrības acīs – „zog, bet atzīstas” – tas jau mūsdienu lokālajā tiesiskuma izpratnē ir daudz, un par to pat cieņa „pienākas”.     

  

 

 

Ar cieņu,

 

Dr. Juris Avotiņš

 

2012. gada 9. jūlijs

 

P.s. 

 

Ja gadījumā kādai personai šī ziņa (vēstule) šķiet personiski aizvainojoša, tad tai personai ir tiesības vērsties tiesā atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošām tiesību normām par goda un cieņas aizskaršanu un tiesvedības kārtībā savas attiecības sacensības procesā nodibināt un sakārtot likumā noteiktā kārtībā. Taču vispirms jānoskaidro, kas vēstules autora ieskatā te pausts – ziņa, viedoklis, informācija, fakts vai jautājums. Kad to būsim noskaidrojuši (kas nebūt nav [un nebūs] viegls process), tad iespējami personiski informāciju negatīvi tvērušai amatpersonai būs radušās tiesības un iespējas vērsties Latvijas taisnīgajā un neatkarīgajā tiesā ar savu prasību, uz kuru gadus 5-10 un vairāk, visticamāk, būs jāpagaida tiesību normu sagrozīts un pierādījumu viltojumos balstīts spriedums [fakti to apliecina].   

 

Vēlu visiem sekmes visās sacensībās tiesās un privātā saskarsmē!

2012.gada 3.jūlijs

Atklāta vēstule


Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam,


nozares speciālistiem un ierindas iedzīvotājiem, kuriem jautājumu konkursā ir dotas tiesības un iespējas ar zināšanām apsteigt pašu Augstākās tiesas priekšsēdētāju.


Rudenī publicēšu apjomīgu analītisku pārskatu/rokasgrāmatu (brošūru). Šī grāmata (brošūra) tiks ievietotas vietnes www.jurisavotins.info atbilstošās nozares sadaļā un brīvā tirdzniecībā nebūs pieejama, jo bāzes brošūra ir bezmaksas izdevums, ko interesenti varēs no vietnes iekopēt savām vajadzībām. Rokasgrāmatai būs daudz pielikumu. Tie būs par maksu ar dažādām cenām.


Rokasgrāmatas pašreizējais darba nosaukums ir šāds:


Manas tiesības: „Aizstāvēt savas tiesības var arī mafiozā vidē un totalitārā valstī” pēc žanra – populāra rokasgrāmata ar piemēriem no administratīvās tiesas visu trīs instanču tiesās. Rokasgrāmatā doti piemēri kā privāta persona var sevi aizstāvēt totalitārisma apstākļos un šķietami bezizejas situācijā, kad Administratīvā procesa likuma normas, mērķi un principi nedarbojas, tiesneši ignorē likumu normas, vilto pierādījumus un spēlē pret privātu personu vienā komandā ar prettiesiskas darbības izdarījušām iestādēm. Varētu būt interesanti arī iestāžu vadītājiem un tiesnešiem, domājot jaunas viltības. Tieslietu nozares ierēdņiem tā varētu būt interesanta lasāmviela pārdomām. Zinātkāri lasītāji šajā brošūrā atradīs arī precīzas atbildes ar piemēriem un skaidrojumiem uz jautājumiem, kas uzdoti Augstākās tiesas priekšsēdētājam I.Bičkovičam šajā atklātajā vēstulē.


Tiesu sistēma Latvijā, vēstules autora „ieskatā,” (skaits juridisks termins) darbojas - pašlaik tā – starp „divnieku” un „vieninieku,” 10 ballu skalā. Tāpēc šoreiz dienas aktualitātē tiesas – atklāta vēstule Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam, kurš, tieši otrādi, kopīgi ar nu jau demisionējušo tieslietu ministru nospriedis, ka ir īstais brīdis dalīt goda zīmes darba teicamniekiem. Var jau gadīties, ka vēstules autors piecpadsmit gadu ilgā tieslietu nozares vērošanā un septiņu pēdējo gadu laikā – padziļinātā izpētē kādu darba teicamnieku nav pamanījis (cilvēciskais faktors). Tāpēc tautai skaidrību, visticamāk, ieviesīs pats nozares priekšnieks – Ivars Bičkovičs.


Atklātās vēstules autors aizvien cenšas būt optimists un visādās negācijās vispirms meklē objektīvus iemeslus negāciju izcelsmei. Arī tiesu sistēmas „pūžņošanas” sakarā autors vispirms pieņem, ka tiesu sistēmas „boss” I.Bičkovičs vienkārši varētu būt savā ikdienas darbā pārāk aizņemts cilvēks, kuram varētu nebūt laika un varēšanas pamanīt sastrutojušo sistēmas organismu. Viņam arī droši vien nav tik daudz gudru padomnieku kā „sekmīgajiem” ministriem, bet senatori un ierindas tiesneši jau gadiem ilgi aizņemti ar nesekmīgu „pašattīrīšanos” un kautrējas „bosam” teikt, ka profesionālie netīrumu augoņi viņu darbībā neizzūd, bet tikai vairojas un iet dziļumā.


Tad nu autors aicina tautu palīgā Bičkovičam izmēzt tos staļļus un pateikt priekšā dažus elementārus paņēmienus, kā ātri tikt vaļā no gadiem ilgi krātas mēslu čupas savā pagalmā. Cerams, arī pats Bičkovičs sekmīgi atbildēs uz visiem testa jautājumiem, jo dažas novērotās parādības tiesu sistēmā šķiet tādas „mazliet šizofrēniskas”.


Lai gan atklātā presē neizdevās atrast tiesnešu izvēles kritērijus, autors pieļauj domu, ka tik nopietnā profesijā, kur pats Valsts prezidents ieceļ tiesnesi uz mūžu, par šīs profesijas pārstāvi nedrīkstētu kļūt dzērājs no ielas vai psihiatriskās slimnīcas uzskaitē esošs pacients, kuru pat takša šoferu kursos nepieskaitāmības dēļ izbrāķējuši.


Ļaunas mēles gan melš, ka tiesnešu kandidātiem tāds psihiskās veselības tests netiekot veikts un šizofrēniķu, maniaku un kleptomānu iekļūšana šajā „cunftē” neesot izslēgta. Tāpēc gaidīsim Augstākās tiesas priekšnieka Bičkoviča un interesentu atbildes šajā un citos jautājumos.


Ikviens lasītājs tiek aicināts piedalīties šajā testā un atbildēt uz šeit dotajiem jautājumiem Bičkovičam, jo rokasgrāmatā katrs atbildētājs varēs ieraudzīt savu reitingu tabulā salīdzinājumā ar Bičkoviču. Interesantas varētu būt daudzu ierindas juristu atbildes, kas mūsdienu demokrātijas un viedokļu plurālisma apstākļos varētu veicināt sasirgušās latvju Temīdas atveseļošanos.


Daži nepieredzējuši latvju ministri pēc atklātas vēstules saņemšanas savu nepieredzējušo padomnieku ietekmē šīs vēstules autoram sagatavojuši un sūta ar e-pastu birokrātisku atbildi, ka viss nebūt neesot tik slikti, kā vēstules autoram, no malas raugoties, izskatās. Taču „atklāts” ir tautas valodā, bet amatpersonas biežāk lieto terminu „publisks,” kas nozīmē – publiskots, publicēts, plašām tautas masām darīts par zināmu. Tāpēc uz publisku (atklātu) vēstuli atbildi no I.Bičkoviča vēstules autors cer sagaidīt tieši publiskā formā – turklāt, ne šaurā profesionālā izdevumā, bet plašām tautas masām pieejamos medijos. Vēstules autors prot uzrakstīt birokrātisku vēstuli tiesu „bosam”, bet ne visi tiesneši prot uzrakstīt dokumentu bez kļūdām. Tāpēc uz atklātu vēstuli būtu korekti publiskot atklātu atbildi, nevis „slēpties krūmos”, kā daži ministri to izdarījuši. Latvijā tiesu vara ir saplūdusi ar izpildvaru un izmanto izpildvaras sagataves savos spriedumos. Tāpēc piemēri no ministrijām tiesu sistēmas gadījumā ir vietā un – gaidīsim atklātu (publisku) atbildi no I.Bičkoviča.


Pēdējo gadu laikā latvisko Temīdu daži grāmatu autori palaikam nosūta uz „ķēķi,” bet žurnālisti ar stipra koka samazināto formu savā uzvārdā pat sūta latvisko Temīdu uz tālāku vietu, kur smakas ir daudz nepatīkamākas. Tas mudina domāt, ka latvju Temīda varētu būt ne tikai akla, bet arī kurla, neizglītota, psihiski slima un „atkarīga” (no izpildvaras), bet nozares organisms piesārņots ar kukuļņemšanas strutām, zagšanas augoņiem un noziedzības māniju. Šīs šaubas spēj kliedēt tikai un vienīgi pats Augstākās tiesas priekšsēdis Bičkovičs, kurš pavisam nesen saņēma izpildvaras „otrā ešelona” (ministra Bērziņa) goda zīmi jeb „mazā Bērziņa” lielo ordeni” par kaut kādiem sasniegumiem, kuru sarakstu tā arī neizdevās sameklēt. Tautai tomēr gribētos zināt, par ko lieli (prezidenti) Bērziņi nepiešķir, bet mazi (ministri) Bērziņi kādam piešķir ordeņus.


Konkursa jautājumi Augstākās tiesas priekšsēdētājam Bičkovičam, speciālistiem un tautai:

  1. Par kādiem izciliem sasniegumiem Latvijas Republikas un tieslietu nozares attīstības virzienā (nu jau demisionējušais) tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš piešķīra goda zīmi Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam?

    1. par izpildvaras un tiesu varas kopdarbības sistēmas nostiprināšanu;

    2. par „ventiļa” funkcijas izpildi izpildvaras prettiesisko darbību slēpšanā;

    3. par tiesu varas neatkarības stiprināšanu vispārpieņemtā izpratnē;

    4. par lielu skaitu saprātīgā termiņā iztiesātu lietu un lietu izskatīšanas vidējā laika saīsināšanu līdz trīs mēnešiem;

    5. par inovatīvu darbību tieslietu nozarē, ieviešot normu, ka tiesnesis drīkst viltot pierādījumus, jo prokurors tiesnesi vienmēr „piesegs”.

  2. Cik kļūdas vidēji pieļauj viens tiesnesis vienas tiesas sēdes gaitā un tās atspoguļojumā sēdes protokolā?

    1. vienu vai nevienu;

    2. 5-10;

    3. 100-200;

    4. Latvijas tiesneši ir izglītoti un kļūdas rakstu darbos vispār nepieļauj;

    5. stulbs jautājums, jo kļūdīties var katrs un cik reizes grib un spēj, kaut 1000 reižu, jo tiesas sēdes protokols nav nekāds dokuments, bet gan „atspoguļojums”, kurā tiesnesis fiksē to, kas viņam/viņai šķiet interesants.

  3. Par jauniem tiesnešiem darbā nepieņem:

    1. dzērājus (bez medicīniskas izziņas);

    2. psihiski nelīdzsvarotus indivīdus (bez psihiatra pārbaudes izziņas);

    3. personas, kurām nav tiesneša maģistra grāda (bez diploma);

    4. cilvēkus, kurus nav pārbaudījusi tieslietu ministra izveidota komisija;

    5. tiesību zinātņu profesionālo bakalaura grādu ieguvušas personas..

  4. Ko dara tiesnesis, ja viņam/viņai kukulis vai administratīvais spiediens no tieslietu ministra puses uzdevis panākt iestādes „vēlmju” izpildi attiecībā pret pieteicēju (prasītāju);

    1. nelikumīgi piemēro citu likumu normas;

    2. vilto pierādījumus;

    3. izmanto abus a) un b) punktos minētos paņēmienus;

    4. ziņo ētikas komisijai un KNAB;

    5. likumā noteiktā kārtībā atstādina sevi no lietas izskatīšanas.

  5. Administratīvajā tiesā tiesnesim saskaņā ar likuma mērķiem un principiem galvenais uzdevums ir:

    1. pārraudzīt, lai iestāde tiesiski rīkojas attiecībā pret privātu personu;

    2. aizstāvēt kārtīgu iestādi pret ļaunas privātas personas nežēlīgiem uzbrukumiem, kas aizskar iestādes tiesības;

    3. organizēt sacensību līdz pilnai uzvarai starp pusēm, bet pašam vienmēr „spēlēt” vienā komandā ar iestādi pret privāto personu;

    4. Atbildētāja (iestādes) klātbūtnē pratināt Pieteicēju (privātu personu) un ļaut pratināšanā piedalīties arī iestādes pārstāvim, kā rezultātā atrast ieganstu, lai ļauno Pieteicēju sodītu par to, ka iedomīgi uzdrošinājās nākt uz tiesu un spēlēt pret „čempionu” komandu;

    5. Ar jebkādiem līdzekļiem un darbībām (pat prettiesiskām un krimināli sodāmām) panākt iestādes prettiesisku lēmumu un rīkojumu „iztulkošanu” par „tiesiskiem” vienalga, cik laika un resursu tas no tiesas prasītu.

  6. Cik liels kukulis jādod tiesnesim, lai viņš/viņa lemtu kukuļa devējam par labu?

    1. piecītis” (pieci lati);

    2. štuka” (viens tūkstotis latu);

    3. 3-10 tūkstoši latu atkarībā no lietas iznākuma „cenas”;

    4. Tiesnesei-dāmai jāiedāvina liels puķu pušķis, vēl lielāka šokolādes kaste, kāds „nieciņš” ar briljantiņu un vēl „aploksne”, bet tiesnesim-kungam – septiņu zvaigžņu konjaks, zelta pildspalva ar tādu pat rakstāmgalda piederumu komplektu un arī „aploksne”;

    5. tiesneši Latvijā kukuļus neņem.

  7. Ko dara Bičkovičs, kad tiesneši masveidā tiek pieķerti likumu pārkāpumos un noziedzīgās darbībā:

    1. izsludina jaunu talantu mobilizāciju un vecos tiesnešus ātri aizsūta pensijā;

    2. nedara neko;

    3. aiziet pēc tieslietu ministra apbalvojuma par „labi padarītu darbu”;

    4. publisko tiesnešu „pašattīrīšanās” programmu, kurā ir saraksts ar rīcības gradāciju „pieļaujamībā” un ieteikumi paša šaustīšanai par lielākiem un mazākiem „grēkiem”;

    5. uzliek kāju” visiem un mierīgi turpina palielināt algu sev un visiem tiesnešiem no valsts budžeta visnabadzīgākajā ES valstī, kur tiesnešu algas ir ES vidējā līmenī, bet gribas taču vēl vairāk.

  8. Cik procenti no tiesu apmēram 30 miljonu budžeta aiziet „garām” valsts kasei un „ieslīd” tiesnešu kabatā (nenomaksātos nodokļos no kukuļiem, nozagtos „administratīvajos resursos” un vēl daudzos citos veidos):

    1. 0% (viss tiek izmantots racionāli, tikai un vienīgi tiesu darba tiešo uzdevumu veikšanai);

    2. 1-3% - nelietderīgi notērēti humānā faktora dēļ (katrs var kļūdīties);

    3. 10-20% un vairāk no budžeta ieslīd kabatās nesaistīti ar tiesas darbu;

    4. 30-50% šobrīd ir „norma”, un nav te ko brīnīties – tāda ir dzīve, tiesnešiem algas „mazas,” un kaut kā taču dzīves līmenis jānodrošina;

    5. praktiski visa nauda aiziet „garām” kasei, jo tiesas nodarbojas ar „muļķa mētāšanu”, savos spriedumos mākslīgi rada sev jaunus uzdevumus, ko gadiem ilgi „risina” un tādējādi tiesu ietekme budžetam ir negatīva – faktiski visa tā nauda tiek izšķērdēta un vēl ar nozīmīga ļaunuma nodarīšanu sabiedrībai ar „kukuļotu” lēmumu pieņemšanu.

  9. Cik reizes ģenerālprokuroram jāiesniedz iesniegumi par tiesnešu veiktiem pierādījumu viltojumiem (par kuriem Bičkovičs arī ir informēts) lai uzsāktu kriminālprocesu:

    1. viena reize ir pietiekama, lai uz Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma normu pamata nekavējoties ierosinātu krimināllietu;

    2. 2-3 reizes, kamēr Kalnmeiers (prokuroru „boss”) pilnīgi un galīgi pārliecinās par to, ka tāda „iespēja ir pastāvējusi”;

    3. iesniedz, cik gribi – tāpat neviens neko neuzsāks;

    4. atkarībā no apstākļiem, kurš iesniedz – ja iestāde, tad – uzreiz, ja privāta persona, tad – visticamāk tā arī nekad neuzsāks;

    5. drošāk maksāt „piķi” visiem, kam pienākas, un dzīvot mierīgi bez iesniegumu rakstīšanas prokuroram, citādi vēl pašu rakstītāju var apcietināt; šī nav tā valsts, kur kaut kas notiek tiesiski un bez kukuļiem.


  1. Tiesneši Latvijā savu ienākumu galveno daļu gūst no:

    1. kukuļiem un alga ir tikai kā „kabatas nauda”;

    2. no kukuļiem un „valsts izlaupīšanas” caur „administratīvo resursu izmantošanu privātām vajadzībām, kur algas īpatsvars kopējos ienākumos ir mazāks par pusi;

    3. no abiem b) punktā minētajiem avotiem un vēl Tieslietu ministrijas finansiāli-organizatoriskā atbalsta (prēmijām, sociāliem labumiem, apmācībām, komandējumiem u.c.);

    4. Latvijā tiesnešiem nav nelikumīgu ienākumu, visi ienākumi ir tikai un vienīgi alga;

    5. tiesneši Latvijā izteikuši vēlēšanos pāriet uz pašnodarbinātas amatpersonas statusu, lai legalizētu kukuļus, jo alga uz kukuļu fona ir pārāk niecīga, lai mocītos un tēlotu „godīgos” – tad tiesas dalībnieku „iemaksas” būtu „caurspīdīgas” un procesā uzvarētu „biezākais” maksātājs – tagad jau arī tā notiek, bet kāds no tautas vienmēr mēģina „piesieties”; tāpēc labāk tāpat kā advokātiem, notāriem un tiesu izpildītājiem – privāts bizness, peļņa un no tās nomaksāti „tīri” nodokļi – vienkārši un ģeniāli (vēl tikai likumu vajag).

  2. Nedeklarēti ienākumi tiesnešiem Latvijā ir konstatēti:

    1. 1-3% tiesnešu;

    2. 5-10% tiesnešu;

    3. 30-50% tiesnešu;

    4. 50-70% tiesnešu;

    5. visiem tiesnešiem Latvijā ir nedeklarēti ienākumi.

  3. Latvijā tieslietu sistēmas negāciju izgaismotājus:

    1. apbalvo ar goda zīmēm;

    2. izsaka publisku atzinību;

    3. neklausās;

    4. ļauj emigrēt;

    5. iebiedē, soda, arestē, iesloga cietumā vai norīko piespiedu darbos.

  4. Latvijas tiesu sistēmas ātrai uzlabošanai sabiedrībai pareizāk būtu rīkoties šādi:

    1. nav ko raustīt latvisko astoņkāji aiz ūsām, lai taisa mierīgs savus netīros darbus, ja kustinās – būs vēl sliktāk un izšķērdēs vēl lielākas budžeta summas;

    2. vajadzētu referendumu par tiesu sistēmu, varbūt aizstāt ar sabiedrisku tautas tiesu un ietaupīt vajadzīgos 30 miljonus gadā – tautā atrastos godīgi entuziasti, kurus ievēlēt par tautas tiesnešiem, kuriem arī par katru sēdi un spriedumu samaksātu pēc vidējās algas aprēķina;

    3. varbūt visiem nolīst pagrīdē – miers un bērziņš, tāpat valstī nekas nenotiek, visi guļ, uz tiesām arī mazāk ies un noziegumu skaits tiesnešu darbībās automātiski (proporcionāli) samazināsies – visiem liksies, ka ir uzlabojums;

    4. varbūt iet pie prezidenta Bērziņa parunāties, viņš tāds praktisks, gan jau kaut ko pareizu ieteiks;

    5. tiesnešu un tiesu Latvijā ir stipri par daudz un algas nesamērīgi lielas, tāpēc vajadzīga ātra tiesu sistēmas reforma ar standartu ieviešanu, tiesnešu lietu un noslodzes caurskatāmību, stingru sodu sistēmu noziedzīgas darbības un likumu normu pārkāpumus izdarījušu tiesnešu sodīšanai, ar precīzu mehānismu tiesnešu rīcības kontrolei atbilstoši likumu normām, mērķiem un principiem.


Iesūtītās atbildes tiks publiskotas brošūrā „Manas tiesības” un publiskotas gada nogalē. Tur būs arī pareizās atbildes, ar kurām varēs iepazīties ikviens interesents - arī I.Bičkovičs citi tiesneši.


Nu, ko Bičkoviča k-gs! Jums visas atbildes jau tagad ir zināmas un pirmā vieta konkursā gandrīz nodrošināta. Tāpēc ar nepacietību tauta gaidīs Jūsu publiskas (atklātas) atbildes uz jautājumiem. Konkursā piedalīties aicināti arī tiesneši, kuriem arī tāpat visas atbildes jau rokā. Ierindas lasītājs laikam nebūs īsti vienlīdzīgs šajās sacensībās, jo tiesneši slēpj savus nedeklarētos ienākumus, likumu pārkāpumus un slēpj pat savu noslodzi un izskatāmo lietu skaitu, kā arī to, cik reizes vienu un to pašu lietu Latvijas tiesas spēj „apgrozīt” piecu gadu laikā un nosēdināt atpakaļ uz starta līnijas, lai varētu saņemt lielāku algu par „lielu skaitu” izskatāmo lietu. Jebkurā gadījumā sacīkstes būs interesantas un ātri nebeigsies.


Ar cieņu,


Dr. Juris Avotiņš


2012. gada 3. jūlijs


P.s. varbūt Ivaram Bičkoviča k-gam būtu ētiski atdot Gaidim Bērziņam atpakaļ ne gluži pelnītu ordeni un iet pensijā, ļaujot tiesu sistēmu atveseļot no kaitēm kādam, kurš to prot un grib darīt?


Ja gadījumā kādai personai šī ziņa (vēstule) šķiet personiski aizvainojoša, tad tai personai ir tiesības vērsties tiesā atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošām tiesību normām par goda un cieņas aizskaršanu un tiesvedības kārtībā savas attiecības sacensības procesā nodibināt un sakārtot likumā noteiktā kārtībā, kuru pēc pašreizējās tiesu prakses drīkst arī neievērot, ja kādai no pusēm vai „piespēlētājiem” pa rokai ir paša veikti pētījumi ar jauniem terminiem, kurus ne vienmēr citas puses saprot. Atklātās vēstules autoram šādu pētījumu un terminu ir daudz. Taču vispirms jānoskaidro, kas vēstules autora ieskatā te pausts – ziņa, viedoklis, informācija, fakts vai jautājums. Kad to būsim noskaidrojuši (kas nebūt nav viegls process), tad iespējami personiski informāciju negatīvi tvērušai amatpersonai būs radušās tiesības un iespējas vērsties Latvijas taisnīgajā un neatkarīgajā tiesā ar savu prasību, uz kuru gadus 5-10, visticamāk, būs jāpagaida tiesību normu sagrozīts un pierādījumu viltojumos balstīts spriedums „Latvijas tautas vārdā.” Jā, interesanti, kad tauta atļāva kādam savā vārdā izdarīt spriedumu? Vai atkal Saeimas „pašdarbība”? Ja tiesnesim nav pat tiesneša maģistra grāda un psihiatra uzziņas par pieskaitāmību, kā tāds cilvēks var un drīkst spriest „tautas vārdā”? Tāds ir jautājums no tautas.


Vēlu visiem sekmes visās sacensībās!

2012.gada 27.maijs



VID strādājošo (2012.04.) amatpersonu nedeklarētie īpašuma iegādes darījumi

Abariņa Egija

2006.g. BDD APIN NI ” Dzīvoklis, Ogre”

Ābelskalne Zeltīte

2002.g. BDD APIN 2 gb. NI „Zeme”; 2005.g. - „Jaunbūves, Jaunmārupe”

ĀBELSKALNS Artis

2002.BDD APIN NI "Zeme, Cēre"; 2002. - "Zeme Tirza"; 2006. - "zeme, Smiltenē"

Ābola Sandra

2005.g. BDD APIN NI "Dzīvoklis Rīgā"

Āboliņa Sarmīte

2005.g. BDD APIN NI "Dzīvoklis Rīgā"

ĀBOLIŅŠ ANDRIS

2001.g.BDD APIN NI” Dzīvoklis, Valmiera”; 2007.g - ” Garāža, Valmiera”

Āboltiņa Iluta

2007.g. BDD APIN AM „AUDI A3”

Adamoviča Jeļena

2004.g. BDD APIN NI ” Garāža, Rīga”

Ādamsons Arvīds

2003.g. saņēmis naudu (31,5 tukst.LVL) par darījumu, kurā pārdots nedeklarēts NI

Ādmine Sindija

2007.g. BDD APIN AM "Mazda 626"

AFANASJEVA DZIDRA

2002.g.BDD APIN NI” Dzīvoklis, Ludza”un „Zeme, Ludza”

Agafonova ŽANNA

2005.g. BDD APIN „bezmarkas” AM

Agafonovs Jurijs

2006.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Daugavpils”

Aglenieks Einaars

2008.g. BDD APIN AM “Renault Megana”

Agule Irēna

2002.g. BDD APIN NI „Dzīvoklis Rēzeknē”

AIŠPURE INETA 

2003.g. BDD APIN 2GB NI ”Zemes gabals, Jelgava” un „Dzīvojamā māja, Jelgava”

AIŠPURS ALDIS

2006.g. BDD APIN NI ”Zeme, Ķekavas pag.”

LUDMILA AKIMOVA

2002.g. BDD APIN NI “Māja ar zem, Jelgava”

Aksjonova Janīna

2007.g. BDD APIN NI "dzīvoklis Ogrē"

Akula Andrejs

2004.g. BDD APIN NI "Dzīvoklis, Daugavpils"; 2006.g. - "Dzīvoklis, Daugavpils"

ALEKSĀNS AIVARS

2003.g. BDD APIN NI „Zeme” un „Namīpašums" CiblA

ALKSNE KRISTĪNE

2003.g. BDD APIN NI „Dzīvoklis, Liepāja”; 2006.g. - „māja,zeme, Grobiņa”.

Alksnīte Kristīne

2002.g. BDD APIN NI “Dzīvoklis, Valmiera”

DIANA ALSEIKA

2007.g. BDD APIN AM „BMW 318” (1995)

Ančupāne Janīna

2006.g. BDD APIN NI” māja ar zeme, , LendžI”; 2002.g. - “Dzīvoklis, Rīga”

ANDERSONE Zeltīte

2005.g BDD APIN.NI ” Zeme, ēkas”; „Dzīvoklis”;”garāža”; „Zeme Jaunauce”

ANDŽĀNE IngaVID

2006.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Salaspils”

Anspoka Inta

2007.g. BDD APIN NI „Dzīvokļa īpašums, Sutru pag.”

Antonova Zita

2007.g. BDD APIN NI „Dzīvoklis Rēzeknē”

Antonovs Aleksandrs

2002.g. BDD APIN NI“Saimniecības ēkas Subatē”; 2003.g. - “Mežs Subatē”

APERMANIS ARTIS

2006.g. BDD APIN am” OPEL VECTRA CARAVAN „(1997)

APINE INĀRA

2002.g. BDD APIN NI” dārza māja”, Ceraukstes pag.”

APSĪTE DINA

2007.g. BDD APIN AM “VW Golf”(2001); 2008.g. BDD APIN AM „Volvo S60” (2002)

APSĪTE EDĪTE

2008.g.BDD APIN AM „VW Golf” (1998)

Arāja Sigita

2004.g. BDD APIN NI "dzīvoklis Liepājā"

ARELE BEATRISE

2003.g. BDD APIN NI” Māja, Rīga”

Āriņa Laima

2004.g. BDD APIN NI "1/2mājas" un "26,0 ha zemes gabals," Tērvetes pag.

Astahova Sandra

2005.g. BDD APIN NI "Dzīvoklis Rīgā"

Astratova Vera

2005.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Rīga”

Aukštāre Ilze

2007.g. BDD APIN NI ”Zemes īpašums Rēzeknes rajonā”

Ausmanis Juris

2007.g. BDD APIN AM ”Hyundai Getz” (2006)

Avina Natālija

2003.g. BDD APIN NI „Dzīvoklis Saldū”

AVOTIŅA Anna

2007.g. BDD APIN NI” Dzīvoklis 1/2 daļa, Jēkabpils”

AVOTIŅŠ EINĀRS

2004.g. BDD APIN 4 NI: “Zeme, mežs GrāverI; ‘Dz. Dagda" UN 2gb. „Dzīvoklis" Rīga

ĀZERS Juris

2003. BDD APIN NI ”Dzīvoklis”, „Garāža" (Rīga); 2006.- "Zeme, Rīga”, AM"Subaru"

Babahina Ilona

2004.g. BDD APIN NI „Apbūves gabals, Ābeļu pag.”

BABIČA Vineta

2007.g. BDDD APIN NI ”Dzīvoklis, Ogre"

Babre Aelita

2005.g. BDD APIN NI "Būve Balvos"

Bādere Baiba

2002.g. BDD APIN NI ” Dzīvoklis, Ventspils”

Baiko Irēna

2007.g. BDD APIN NI „Dzīvoklis Ogrē”

Bajarune Marita

2008.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis; Rīga”

Balcare Silvija

2002.g. BDD APIN NI "Zeme StabulniekI"; 2003.g. - AM "Chrysler Grand Voyager"

Balode Ilona

2002.g. BDD APIN NI „1/3 dzīvojamā ēka Jūrmalā”; 2003.g. - ”Zeme, Bikstu pag.”

Baranova Jeļena

2005.g. BDD APIN AM "Mazda 323

Baranova Maija

2007.g. BDD APIN NI „dzīvoklis (Rīga), Kurzemes rajons”

BĀRBALE INESE

2005.g. BDD APIIN „bezmarkas” AM

BARČA INGA 

2004.g. BDD APIN NI ”Zemes īpaš. Ūdrīšu pag”; 2007.g. -” Vasarnīca Krāslavas raj."

BARIŠNIKOVS ANDREJS

2002.g. BDD APIN NI ”Garāža GKS ,,VOLGA"", Rēzekne”

BARKĀNE ILONA

2002.g. BDD APIN NI „Zeme D-pils”; „Namīpašums Daugavpilī” UN 2gb. „Zeme D-pils”

Basenko Ludmila

2004.g. BDD APIN NI “Vasarnica Carnikavas nov.”

BAŠKO DZINTRA

2003.g. BDD APIN NI ”Lauku sēta, Kubuļu pag.”; un „bezmarkas” am

Batarags Valdis

2002.g.BDD APIN NI” Ezera daļa, Krāslavas pag.” Un „Zeme Kombuļu pag”

BAUŠENIECE GINTA 

2005.g. BDD APIN NI ”Māja, Liepāja”

Beinaroviča Jeļena

2004.g. BDD APIN NI "Dzīvoklis Daugavpilī"

BEITĀNS ANATOLIJS

2002.g. BDD APIN NI” Garāža, Ūdrīšu pag.”

BEITĀNS GUNDARS

2002.g. BDD APIN NI „Vasarnīca , Rīga"

BEĻIKOVA ALEKSANDRA

2007.g. BDD APIN AM „Audi A3”

BEŅISLAVSKIS Ilgonis

2002.g. BDD APIN NI „Zeme, Nīca”; 2006.g. - „zeme, Nīcas” un „Dzīvoklis Liepājā”

Berga Aija

2005.g. BDD APIN NI "dzīvoklis, Brocēnu l.t."

BERĶE ANITA

2003.g. BDD APIN NI „Zeme 0,06 ha un dārza māja, Ķekava” un „Dzīvoklis, Ķekava”

Bernaane Ineta

2002.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Rīga”

BERNĀNS ALVIS

2004.g. BDD APIN NI” dzīvoklis, Rīga”

BĒRTULSONE IVETA

2002.g. BDD APIN NI ”Zemes gabals ar dzīv.ēku un 2 saimn.ēkām Rīga”

Bērziņa Agnija

2005.g. BDD APIN NI” Dzīvoklis, Jēkabpils’

BĒRZIŅA ANITA

2003.g. BDD APIN NI 1/2 ” Namīpašums, Garkalne” un “Zeme, Garkalne”

BĒRZIŅA Ausma

2005.g. BDD APIN „bezmarkas” traktors (1998)

BĒRZIŅA Dace

2007.g. BDD APIN NI ”Zeme, Ādažu nov.”

BĒRZIŅA DAIGA

2008.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis Sarkanmuižas dambī, Ventspilī”

BĒRZIŅA Ilona

2006.g. BDD APIN NI „Dzīvoklis Bauskā”

Bērziņa Vanda

2003.g. BDD APIN NI "mežs"; 2006.g. BDD APIN NI "dzīvoklis, Skaistkalnes pag."

BĒRZIŅŠ DZINTARS

2002.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Rīga”

BĒRZIŅŠ Guntis

2002.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Rīga”

BĒRZUPE DAIGA

2008.g. BDD APIN NI” Dzīvoklis, Rīga”

BICĀNE IRĒNA

2006.g. BDD APIN NI „Zeme, Maļinovas pag.”

Bierands Gaidis

2002.g. BDD APIN NI ”Māja, Talsi”

Birkava Indra

2006.g. BDD APIN AM ”Mazda 626”

BISENIECE INGRĪDA 

2003.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Gulbene”

BISENIEKS EDGARS

2009.g. AP sanem noguldijuma procentus no nedeklaretiem noguldijumiem

BITĀNE STAŅISLAVA

2007.g. BDD APIN NI” Ģimenes dārzs, Auru pagasts”

Bite Ildze

2006.g. BDD APIN NI „dzīvoklis Olainē” un AM "Subaru Legacy”

Biteniece Ineta

2002.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis ar saimn.ēkām, Pilskalnes pag.”

BIVĀLOVA EVA

2005.g. BDD APIN NI „Dzīvoklis, Valmiera”

Blaževiča Jeļena

2002.g. BDD APIN NI "Dzīvoklis Daugavpilī" un otrs "Dzīvklis Daugavpilī"

BLEIERE DIĀNA

2008.g.Saimnieciski ienemumi 2500 LVL no nedekalreta ipasuma izmantosanas

Blūma Juta

2005.g. BDD APIN NI "Dzīvoklis Liepājā"

Blumberga Agrita

2003.g. BDD APIN AM Opel Astra; 2005.g. - "zeme un ēkas Īvandes pagastā"

BĻODNIEKS AGRIS

2004.g.BDD APIN NI ”Zeme, Salas pag."

BOČKA-BOČKINA JOLANTA

2003.g. BDD APIN NI” Dzīvoklis, Rīga”; 2009.g.BDD APIN NI” Dzīvoklis, Rīga”

Bodža Aija

2008.g. BDD APIN I” Dārza māja ar zemi, Ventspils”

Bogdanova Jolanta

2005.g. BDD APIN NI "Dzīvoklis Rīgā"

Bogdanova Kristīne

2004.g. BDD APIN NI "Zeme, Maltas pag."

Bogomola Ilona

2005. BDD APIN NI „Dz.” un „Z."; 2006. - „Jaunbūve”; 2007.- „Mj." (visi-Rīgā)

BOLDĀNS LEONARDS

2003.g. BDD APIN NI ”Zeme 14 ha, Salnavas pag.”

BOĻŠAKOVA DINA

2003.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Dobele”; 2006.g.- „Dzīvoklis, Dobele”

BORSKA ĒRIKA

2004.g. BDD APIN NI ”Zeme, Līksna”, „Zeme, Vabole” un "Dzīvoklis, D-pils”

BORZIHA Olga

2006.g. BDD APIN NI” Dzīvoklis, Rīga”

Brahmanis Ints

2002.g. BDD APIN NI „Zeme Krimūnu pag.”

Brakovska Santa

2005.g. BDD APIN NI”J aunbūve, Tukums”

Brante Daira

2007.g. BDD APIN NI ”Viendzīvokļa māja un zeme, Liepājas raj.”

BRAZEVIČS PĀVELS

2006.g. BDD APIN Traktors T-25 (97)

BREŽINSKA BAIBA

2008.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Talsi”

BRIŅĶIS Zigurds

2002.g. BDD APIN NI „Dzīvoklis Bauskā

Briņķe Juta

2004.g. BDD APIN AM "Nissan Micra"

Broka Gunita

2004.g. BDD APIN NI ”Zeme Priekuļu pag.”

BROKĀNE INETA 

2003.g. ”Māja, Jūrmala”

BROKĀNE Veronika

2002.g.BDD APIN NI „Dzīvoklis, Ozolnieku pag."

Brutāne Silvija

2003.g. BDD APIN NI "dzīvoklis Rīgā"

BRŪVERE Sarmite

2002.g. BDD APIN NI” Zeme, Jēkabpil”

Bukovska Janīna

2003.g. BDD APIN NI "Jaunbūve-pirts, Grišķānu pag"

Buliņa Marija

2003.g. BDD APIN NI ”Zeme, Balvu pag.”; 2006.g.- „Garāža Balvos”

Bunka RENATA

2002.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Liepāja”

Bunkus Kaspars

2004.g. BDD APIN NI „Dzīvoklis Rīgā”

Burova Tatjana

2003.BDD APIN NI "Dz.Rēzeknē"; 2005.-"Z., Mākoņkalns"; "Z.,Mj.,Ozolaine"

Burve Elita

2004. BDD APIN NI ”Zeme, Vērgales pag.”; 2006.g.- ”Dzīvoklis, Jelgava”

BUTKĀNS JEVGEŅIJS

2004.g. BDD APIN NI "Dzīvoklis Rīgā"

CAUNE ILONA

2003.g. BDD APIN NI „Dzīvoklis Madonā”

CAUNE Sigita

2003.g. BDD APIN NI "māja Lielvārdē"

CEINE DINA

2002.g.BDD APIN NI” Dzīvoklis, Liepāja”

CELMA LĀSMA

2008.g.BDD APIN NI” Dzīvokļa īpašums, Ventspils”

Celma Viola

2007.g. BDD APIN AM ”Mazda 323"

CEPLĪTE Anda

2006.g. BDD APIN NI ” Zeme, Vecsaules pag."

CIEMA INGRĪDA

2005.BDD APIN NI :”Z.” un „Garāža, V-pils”; 2006.-AM ”Chevrolet”

Circene Santa

2003.g. BDD APIN NI "Dzīvoklis Liepājā"; 2006.g.- "Dzīvoklis Mārupē'

CIRSE INUTA

2008.g.BDD APIN NI” Dzīvoklis, Latgales priekšpilsēta

CĪRULE Olga

2003.g.BDD APIN NI „Dzīvoklis Jūrmala”

CĪRULIS ĒVALDS 

2007.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Vidzemes priekšpilsēta”

CVEIGELE DIĀNA

2005.g. BDD APIN NI” Garāža, Rīga”

CVETKOVA DZIDRA

2003.g.BDD APIN NI” Dzīvoklis, Rēzekne’

ČAMA IEVA

2005.g. BDD APIN NI „Dzīvoklis Rīgā”

ČERŅECKIS KASPARS

2008.g.BDD APIN NI”Mj., Rīgas raj.”; 2002.g.BDD APIN NI” Dz., Rīga”

ČERŅecova Olga

2003.BDD APIN NI „Dz."Rēzekne” „DZ."Rēzekne”; 2004.- „Zeme, Ozolaine”

ČIPATE Ilona

2006.g. BDD APIN NI „Dzīvoklis Rīgā”

ANASTASIJA ČIŽEVSKA

2002.g. BDD APIN NI ”Dz., D-pils”; ”ZemeI „Māja, KalniešI";2004.- „Dz.Rīgā”

DAILIDOVIČS ARVĪDS

2004.g. BDD APIN NI "Zeme, Laidze"; 2006. - "Garāža, Talsi"

Damberga Dzintra

2004.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Jelgava”; 2006.g. - ”jaunbūve, Jelgava”

Damberga Mairita

2004.g. BDD APIN NI „Zemes gabals, Mārupe”; 2006.g. - ”Jaunbūve, Mārupe”

DAŠKEVIČA Ina

2003. BDD APIN AM „Mazda”; 2006.g. - „Dzīvoklis, Īslīce”; 2007.-AM „TOYOTA”

Daukšte-Saleniece Solvita

2007.g. BDD APIN NI "Māja un zeme, Nautrēnu pag."

Dedumete Ritma

2004.g. BDD APIN NI „Zeme, Skultes pag.” un "Zeme, Skultes pag.”

Dikarkina Skaidrīte

2003.g. BDD APIN NI "Vasarnīca un zeme, Kalkūnes pag."

Dilba Silvija

2003.BDD APIN NI "Gateris"; 2004.- "zeme Priekuļi."; 2006.g.- AM "Subaru"

DINERŠTEINA ELVĪRA

2006.g. BDD APIN QM “Ford Mondeo”

Dolotovs RENĀRS

2009.g. BDD AP sievas IN NUI” dzīvoklis, Dobele”

DOROPOĻSKIS JĀZEPS

2002.g. BDD APIN NI "Zeme Lendžu pag." un "Mežs Lendžu pag.".

DRAŠKA Leonards

2005.g. BDD APIN „bezmarkas” automašīna

Draveniece Gita

2007.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis Limbaži”

Draviņa Ieva

2002.g. BDD APIN NI „Dzīvoklis Rīgā”

DREGIŠA Dzidra

2002.g. BDD APIN NI ”Zeme, Skaistas pag.”

Dreimane NATĀLIJA

2002.g. BDD APIN NI „Dzīvoklis Limbažos”; 2003.g. - „Zeme, Limbažu pag.”

Drele Lilita

2002.g. BDD APIN NI “Dzīvoklis Daugavpilī”

Drozds Imants

2002.g. BDD APIN NI „Garāža Ludzā”

ANATOLIJS DRUSS

2004.g. BDD APIN NI” Dzīvoklis, kooperatīvs "Lokomotīve", Daugavpils”

Dunajevs Jurģis

2003.. BDD APIN AM;; 2006. AM "Dodge"; 2007. "treileris Safari"

DZALBS ARVĪDS

2006.g. BDD APIN NI” Zeme, Aulejas pag." un “Māja, Aulejas pag."

DZĒRVE INETA

2004.g. BDD APIN NI ”Zeme, Cēsis”

EDŽIŅŠ GUNDARS

2007.g. BDD APIN AM „Ford Fiesta” (2006)

Egliite Ira

2003.g. BDD APIN NI „Dzīvoklis Jelgavā”; 2005.-BDD APIN NI „Māja Jelgavā”

Ekmane Vita

2006.g. BDD APIN NI:”Dzīvoklis, 3/4 DD” un „Dzīvoklis, 1/4 DD, Cenu pag.”

Engere Ramona

2002.g. BDD APIN NI ”Māja, zeme, Valka”

Ervalde RutaVID

2005.g. BDD APIN NI "Zeme 2007 kv.m., Ogrē"

Fedotova Marija

2007.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis Preiļos”

FELDMANIS Gatis

2004.g. BDD APIN AM „BMW 316”

Fogta Evita

2005.g. BDD APIN “bezmarkas” AM

Freidenfelds Ziedonis

2005.g.BDD APIN NI” Zeme”; 2004.- Zeme ar mežu Užavas pag.”

Freimane Evita_1

2007.g. BDD APIN NI "Dzīvoklis Rīgā"

Freimane Evita_2

2005.g. BDD AP vīram IN NI "Zeme Ceraukstes pag." un "Zeme Bauskā"

Freimane Lilija

2004.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis Jēkabpilī”; 2007.- „Dzīvoklis Rīgā”

FREIMANIS EDVĪNS

2007.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Ogre”

FRĪDENBERGA LĀSMA 

2002.g, BDD APIN "bezmarkas"AM"

GABRANOVS DZINTARS

2003.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Daugavpils”

SOLVITA GAILĀNE

2003.g. BDD APIN NI ”Zeme, Balvi"

GAILE ANDA

2006.g. BDD APIN AM” SAAB 9”

Gaile Rudīte

2003.g. BDD APIN NI "Ēka un zeme, Viļķene"

GAILIŠA Ginta

2008.g. BDD AP viram IN NI” Dzīvokļa īpašums, Blontu pag.”

GAILUMA EDĪTE

2004.g. BDD APIN NI „Dzīvoklis Jēkabpils”

Garokalna Aiga

2004.g. BDD APIN NI "Dzīvoklis Kuldīgā"

GASIŅA INGRĪDA

2008.g. BDD APIN AM” VW Bora”

GASPAŽIŅA ANDRA

2003.g. BDD APIN NI” Dzīvoklis, Saldus’

Gavars Staņislavs

2002.g. BDD APIN NI "Māja";"Ēka"; 2004."Mežs"; 2005.sievai "Zemes, Aglona"

GUNITA GECA

2007.g. BDD APIN NI” zemes īpašums, Valmiera”

GEIBA ĒRIKS

2004.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Krāslavas pag.”; 2006.g.- ”Dzīvoklis, Rīga”

Geita ZaigaVID

2002.g. BDD APIN NI „Z., Rīga”; „Māja Rīga”; 3 GB. „Z, Jūrm.”; „Māja, Jūrm."

Ginters Armands

2004.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis Liepājā”; 2007.- AM "Ford Galaxy"

Gorovaja Silvija

2003.g. BDD APIN NI "Dzīvoklis Saldū"; 2005.g. BDD APIN NI "Dārzs Saldū"

Grabovska MĀRA

2004.g. BDD APIN NI “Zeme, Medzes pag.”

GREDZENA GITA

2003.g. BDD APIN NI ”Namīpašums, Cēsis” un „Zeme, Cēsis”

Greiere Sintija

2002.g. BDD APIN AM; 2005.-"Dzīvoklis Liepājā"; 2006.-AM "Opel Astra"

Greize Lolita

2007.g. BDD APIN NI „Dzīvoklis, Cēsis”

Gridčina Ruta

2002.g. BDD APIN NI ”Garāža, Rīga”

GRIGA NELLIJA

2005.g. BDD APIN NI „Dzīvoklis Preiļos”

GROCE ŅINA

2003.g. BDD APIN NI „Dzīvoklis Rēzeknē”

Grunte Laila

2002.g. BDD APIN NI "Dzīvoklis Tukumā"

Gruntmane Lilija

2002.g. BDD APIN NI „Dzīvoklis Daugavpilī” un „Dzīvoklis, Nīcgalē”

Gruzniņa Santa

2007.g. BDD APIN NI "Zeme Jēkabpilī"

Harina Helēna

2004.g. BDD APIN NI "Dzīvoklis Daugavpilī"

Helde Zaiga

2008.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Ventspils"

Igovens Vitaalijs

2003.g. BDD APIN NI ”Zeme, Pildas pag.”

IKAUNIECE DINA

2008.g. BDD APIN AM „Honda Civic”

Ilatovska Galina

2006.g. BDD APIN NI ”Māja, Rēzekne”; 2007.g. - ”Zeme, Rēzekne”

INDĀNS Miks

2002.g. BDD APIN NI ”Privātīpašums, Rīga”

INĶĒNA ANTRA

2008.g. BDD APIN NI”Dzīvoklis, Madonas raj.”

ĪVULE-HMEĻŅIKA ILGA

2008.g. BDD APIN NI „Dzīvoklis, Ludza”

ĪZAKA GUNDEGA

2007.g. BDD APIN NI” dzīvoklis, Salaspils”

Jakovļeva Helēna

2003.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Rēzekne”; 2006.-”Zeme, GriškānI”

JAKOVĻEVA ŅINA

2007.g. BDD APIN NI ”MĀJA, Rīga” un „DZĪVOKLIS, Rīgas raj.”

Jansons Raitis

2002.g. BDD APIN NI ”Zeme, Ainaži”, 2003.g. - ”Māja, Saulkrasti”

Januškeviča Sarma

2002.g. BDD APIN NI "Dzīvoklis Valmierā"

Jepifanova Zinaiida

2007.g. BDD APIN NI „Dzīvoklis, Ambeļu pag”

JOŅINA Aelita

2002.g. BDD APIN NI "Dzīvoklis Daugavpilī"

Jurčs Arnolds

2002.g. BDD APIN NI ""Mežs"; 2003.-"Mežs"; 2005.-"Z.,Verēmi"

Jurkeviča Janīna

2004.g. BDD APIN NI "Dzīvoklis Daugavpilī"

Kaina Antra

2006.g. BDD APIN AM ”Opel Astra” (2004)

Kalnbunde Velta

2006.g. BDD APIN NI ”Zeme, Ciblas nov.”

Kalninja Benita

2002.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Ķekavas pag”

Kalnina Dagnija

2005.g. BDD APIN NI ”Zeme, Dobele”

Kalniņa Jana

2002.g. par 23 000 USD pārdots nedeklarēts dzīvoklis

KALNIŅA Lita

2005.g. BDD APIN NI s “garāža un zeme zem garāžas Ventspilī”

Kalvāne Valda

2006.g. BDD APIN NI "māja, Zaņas pag."

Kaminskis Dailis

2005.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Kuldīga”

KAMINSKIS MĀRIS

2004.g. BDD APIN NI” Dzīvoklis, Saldus; 2008.g. - "Dzīvoklis, Rīga”

KAŅEPS ĢIRTS

2004.g. BDD APIN NI ”Zeme, viena dzīvokļa māja, palīgēkas, Rīga”

KAUPERS EDVĪNS

2008.g. APIN NI „Garāža, Rēzekne”

KEIRĀNE AGITA

2002.g. BDD APIN NI „dzīvoklis Rīgā”

Kijoneks JURĢIS

2007.g. BDD APIN NI” Dzīvoklis, Rīga”, 2002.g. BDD APIN "bezmarkas" AM

KIRMUŠKA JANA

2002.g. BDD APIN NI "Dzīvoklis Ainažos"

KISEĻOVA LANA

2007.g. BDD APIN NI „Dzīvoklis Daugavpilī”

KIVKUCĀNS Rodrigo

2007.g. BDD APIN NI ”Zeme, Vīksnas pag.”

KLEINHOFS-PRŪSIS ARTIS

2003.g. BDD AP atsavina NI „Dzīvoklis, Liepāja”

KOLBERGS EMĪLS

2003.g. BDD APIN ”bezmarkas” AM

Koņečnija Solveiga

2004.g. BDD APIN NI "Zeme ar mežu, Preiļu pag"

KOVŠELE ŅINA

2005.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Ludza”

Kozlovskis Rolands

2006.g. BDD APIN AM „Audi”

KrasnobajsVladislavs

2002.g. BDD APIN NI "Zeme Maltas pag."

KRASOVSKIS Raitis

2002.g. BDD APIN NI „Dzīvoklis, Skrīveru pag.”

KRASTIŅA PĀRSLA

2003.g. BDD APIN NI „Dzīvoklis Valmierā”; 2004.g.- AM; 2006.g. - „Garāža”

KRAVALE ŅINA

2005.g. BDD APIN „bezmarkas” AM

KRĒGERE INA

2008.g. BDD „privatizets” dzivoklis VentspilĪ

KRIVĀNS Lauris

2003.g. BDD APIN "bezmarkas" AM

Krumpāns Aleksandrs

2003.g. BDD APIN NI "Ēkas, eme,dzīvoklis Krsl"; 2005.- "Māja, zeme, Kaln."

KRUMPĀNE Alla

2002.g. BDD APIN NI "Zeme"; 2003.-"Dzīvoklis, Māja, ēkas Krāslavā","Zeme"

KUPČA LITA

2003.g. BDD APIN AM “Ford Maverick”

KUPRIŠA JANA

2003.g. BDD APIN NI "Dzīvoklis Ogrē"

Kuzmina Tamāra

2003.g. BDD APIN NI "'dzīvoklis Ludzā"; 2004.g..-”Dzīvoklis, Rīga”

KUZŅECOVA Viktorija

2007.g BDD APIN NI „Garāžas bokss, Vidzemes pr-pilsētā”

ĶEIRIS KRISTAPS,

2002.g. BDD APIN NI „Dzīvoklis Liepājā”

Ķelps Zintis

2002.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Rīga”

LĀCIS VILIS

2004.g. BDD APIN NI” Zeme, mežs, Sutru pag.”

LADIGA ASTRĪDA

2004.g. BDD APIN „bezmarkas” AM; 2007.g. BDD APIN NI „Zeme, Arona”

LAGANOVSKA Nellija

2003.g. BDD APIN NI „Dzīvoklis Talsos”

LAGZDIŅŠ AIVIJS

2003.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Rīga”

Larsena Marita

2002.g. BDD APIN NI ”Zeme, Tukums”; 2007.g. - ”Māja Tukumā”

LASMANE BENITA

2005.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Jaunsātu pag.”

LEŠČINSKA ANTONIJA

2004.g. BDD APIN NI "Zeme 7,4 ha"; "Māja"; "Palīgceltnes, Isnauda"

LIEPKALNE GUNTRA

2003.g. BDD APIN NI „Dzīvoklis, Jūrmala”

LIVDĀNS Vilis

2007.g. BDD APIN AM ” VW Golf” (2007)

LĪVIŅŠ RAITIS

2007.g. BDD APIN NI” Dārza māja ar zemi”; 2008.-”Dzīvoklis, Alūksne”

LOČMELE Aelita

2002.g. BDD APIN NI ”Zeme, Glūda” Un „Zeme, (3 ha) Roja”

Lokmane Anitra

2004.g. BDD APIN “bezmarkas” AM

LUBERTE Aelita

2003.g. BDD APIN NI "Dzīvoklis Āizkrauklē"

LUKJAŅINA ŽANNA

2005.g. BDD APIN NI „Zeme, Višķu pag.”

Lukjanska Eleonora

2002.g. BDD APIN NI ”Māja,ēkas,zeme”; 2006.g.- ”Dzīvoklis, Krāslava”

Lunte Oksana

2005.g. BDD APIN NI” Zeme”; 2009.-”Dzīvoklis, D-pils”; „Dzīvoklis, Rīga”;u.c

LŪSE Lilija

2004.g. BDD APIN NI “Dzīvoklis Rīgā”

MARKEVIČS Osvalds

2002.g. BDD APIN NI „Dzīvoklis Krāslavā”

MEĻSITOVA Veronika

2007.g. BDD APIN NI „Dzīvoklis, Vidzemes priekšpilsētā”

Mice JAUTRĪTE

2005.g. BDD APIN NI "Zeme ar ēkām Jaunzuži, Līgatnes pag."

MIČULIS Lauris

2002.g. BDD APIN NI „Garāža, Riga” un"bezmarkas" AM; 2005.g. - „Garāža"

Miezone Lita

2005.g. BDD APIN NI „Dzīvoklis Lubānā”

MIĶELSONE Gundega

2002.g. BDD APIN NI ”Zeme, Jūrmala”

Mikulaane Elviira

2002.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Daugavpils”

Mullers Jāzeps

2005.g. BDD APIN NI "Zeme 0.20 ha, Audriņu pag."

Neiberga Zinta

2004.g. BDD APIN NI „Zeme Rīgā”

Nikolajeva Zhanna

2002.g. BDD APIN NI „Dzīvoklis, Daugavpils”

Oboljeevicha Renaate

2003.g. BDD APIN NI ”Māja, Rīga”

OSIS RITVARS

2004.g. BDD APIN NI s „Garāža, Babītes pag.”

OSĪTE RAISA

2007.g. BDD APIN NI „Dzīvoklis, Rīga”

OSPIŠČEVA Margarita

2003.g. BDD APIN NI “Dz. Rig”; 2007.-“Zeme”; “Dz.Rīgā”;2008.-Vasarnīca

OZOLA AGRITA

2005.g. BDD APIN NI "zemes gabals 1,47 ha un dzīvojamā māja "Jāņkalni""

OZOLA ASTRĪDA

2003.g. BDD APIN NI ”Zeme, Pāvilosta”

OZOLA DAIGA

2008.g. BDD APIN NI” DZĪVOKLIS, Jēkabpils”

Papakule Vanda

2003.g. BDD APIN NI „Dzīvoklis, Kalkūnes pag.”

Pechorina Raimonda

2002.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Liepāja” ; 2003.g. - ”Zeme, Dunikas pag.”

Petrovska Iluta

2004.g. BDD APIN NI „Zemes īpašums, Bauskā”

Priedītis Valentīns

2005.g. BDD APIN NI "Dzīvoklis Rīgā"; 2006.g. - "Dzīvoklis Rīgā"

Priedola Marika

2002.g. BDD APIN NI ”Zeme un „Māja, Lapmežciems"

PRIKULIS DIDZIS

2006.g.BDD APIN NI ”zemes un ēkas, Variešu pag.”

Prokofjeva Zenta

2004.g. BDD APIN NI „Dzīvoklis D-PILS; 2006.g. - "Māja, Naujene”

Pudure Alda

2006.g. BDD APIN NI "Apbūves gabals Talsos"

Putāne Sintija

2007.g. BDD APIN NI "Dzīvokļa īpašums Latvija, Ziemeļu rajons"

Ramkovichs Pjotrs

2004.g. BDD APIN AM „BMW-525”

RaudonaBaiba

2003.g. bBDD APIN NI s ”Dzīvoklis, Rīga”

Razguljajevs Zhanis

2009.g. BDD APIN NI” Zeme, Nirza”; 2003. „Dzīvoklis”; 2005.- 2gb. „Zeme”

RENDENIEKS Ilgonis

2004.g.BDD APIN a/m „AUDI A4 AVANT”(1996)

Reseviča Spodra

2006.g. BDD APIN AM "Mazda-323F

Romka Liega

2003.g. BDD APIN NI „Dzīvoklis Cēsīs”

Rubene Marika

2003.g. BDD APIN NI ”Māja un zeme, Mālpils pag.”

Rudene Ginta

2005.g. BDD APIN NI ”Māja, Ikšķile.”

Rudzaane Ida

2004.g. BDD APIN NI „Māja Līvānos”; 2006.g. BDD APIN NI „Zeme, Vīpe”

RUKS AIVO

2002.g. BDD APIN NI ”Zeme, Rīga" ; 2003.g. BDD APIN NI  "Ēkas, Rīga”

Rushko Dace

2007.g. BDD APIN NI ”Dz., Ludza" ; "Z., Zvirgzdene”; “Māja un z., Salnava”

Ruskje Nora

2004.g. BDD APIN NI „Māja un Zeme Alūksnē”

Safronjenko Renaate

2006.g. BDD APIN NI ] ”Zeme, Ludza”

Saulīte Ginta

2004.g. BDD APIN NI ”Zeme, Stopiņu nov.”

SENKĒVIČS MĀRCIS

2004.g. BDD APIN NI „Dzīvoklis Limbažos”; 2007.g.BDD APIN AM

Silkāns Jāzeps

2007.g. BDD APIN NI "Zeme, Mērdzenes pag"

Simsons Voldemars

2007.g. BDD APIN NI „Jaunbūve Lielvārdē”

Sisenis Valerijs

2003.g. BDD APIN NI "Zeme, Kalētu pag."

Smirnova Margarita

2003.g. BDD APIN NI “Dzīvoklis, D-pils”, 2007.g.- “Zeme, Naujene”

Sotniece Aiva

2006.g. BDD APIN NI ”ZEMES ĪPAŠUMS, Priekuļu pag.”

Stepiņa Kitija:

2007.g. BDD APIN AM "Toyota Corolla Verso" (2007)

STEPIŅŠ VOLDIS

2007.g. BDD APIN NI ”Zeme, Aulejas pag.”

Strads Ilgvars

2006.g. BDD APIN AM “VW Passat”

Strazdovska Eva

2006.g. BDD APIN NI ”Zeme, māja, Lapmežciems”; 2007.- ”Zeme,Liepāja”

Strods Jāzeps

2007.g. BDD APIN NI "Dzīvoklis Daugavpilī"

Svikša Karīna

2006.g. BDD APIN NI "Dzīvoklis Rīgā"

Šalamaja Valija

2004.g. BDD APIN NI "Zeme Jūrmalā"; 2006.- "Jaunbūve Jūrmalā"

Šapovalova Judīte

2006.g. BDD APIN NI "Garāža Rīgā"

Šaripova Vilma

2003.g. BDD APIN NI ”Zeme, Valkas pag.”

Šēde Zenta

2002.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Bebrene.",2004. - ”Dzīvoklis, Ilūkste”

ŠkerŠkāne Solvija

2003.g. BDD APIN NI "Zeme, Krāslavas pag."

Šmidebergs Vents

2006.g. BDD APIN NI : „Māja un zeme, Tārgale” un ” Mežs, Ance”

ŠTERNA Renaate

2007.g. BDD APIN NI ”DZĪVOKLIS, Ģibuļi”, un AM „HONDA CIVIC”

ŠVAČKO NATAŠA

2007.g. BDD APIN NI „Zeme Jelgavā”

Švēde Staņislava

2002.g. BDD APIN NI , Šķeltovas pag"

Tiltiņa Zigriida

2003.g.BDD APIN NI „Dzīvoklis Rīgā”; 2004.g.- „Garāža Rīgā”

TIMOŠKINS VILIS 

2002.g. BDD APIN NI s „Zeme, māja, saimniecības ēkas, Blonti”

Tipuka Gjertruude

2005.g. BDD APIN NI ”garāža, Daugavpils”

Tomaševa Karīna

2004.g. BDD APIN NI "Dzīvoklis Rīgā"

Tucha Ilva

2003.g. BDD APIN NI 3 gb. „Zeme,” „Zeme"" un „Zeme , Murmastiene”

Valuzhis Aljgjirts

2007.g.BDD APIN AM“Vieglā automašīna, Opel Omega”

Vaska Inga

2005.g. bBDD APIN AM ” AUDI-80’ ; 2006.g. - ”Garāža, Jēkabpils”

Veļičko Boriss

2005.g. BDD APIN AM ” VW NEW BEETLE”

Veļičko Valerjans

2005.g. BDD APIN NI "Garāža koop."Dzelzceļnieks"

Volanska Liamdota

2005.g. BDD APIN NI „Māja Talsos” un AM "Honda FRV" (2005)

Zariņa VĒSMA

2002.g. BDD APIN NI „Ind. augļu dārzs Lielvārdes l.t.”

ZARUBINA JEKATERINA 

2008.g. BDD APIN NI” Dzīvoklis, Rīga” un „Dzīvoklis, Kuldīga

ZDANOVSKA ALDONIJA

2002.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Rēzekne”

ZIŅĢE Monta

2003.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Liepāja”

ZĪRIŅA ILUTA

2006.g. BDD APIN NI „Zeme, Jelgavas raj., Cenu pag.”

Zirne Sniedze

2003.g. BDD APIN "bezmarkas" AM "vieglā automašīna"

Zvidriņa Liāna

2003.g. BDD APIN NI „Māja,Jūrmalā”; 2006.-„Māja,Ikšķilē”; 2007.- AM „MB A160”


Saīsinājumi:


BDD APIN NI - bez deklarēta darījuma amatpersonas īpašumā nonāk nekustamais īpašums

AM - automašīna


Dz. - dzīvoklis


Mj - māja


Z. - zeme


Rg.- Rīga

2012.gada 20.maijs

Tiesību sargājošo institūciju darbinieku nedeklarētie īpašuma iegādes darījumi un  iespējami noslēptie kukuļi:


Turpmāk izmantotie saīsinājumi: BDD (bez deklarēta darījuma) APIN (personas īpašumā nonāk) NI (nekustamais īpašums) vai AM (automašīna); „Z.” – zeme, „Dz.” – dzīvoklis. Sākotnēji tika plānots, ka saraksts varētu būt īsāks.

 

Vārds, Uzvārds

TIESNEŠI

 

 

MĀRTIŅŠ ĀBELE

2005.g. BDD APIN AM “OPEL VECTRA”(1997)

GUNĀRS AIGARS

2002.g.BDD APIN NI “Dzīvoklis Rīga”; 2004.g.“Zeme, ēkas, Nīca”

ĢIRTS AIZSILS

2007.g.BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Ērgļu nov.”

INGA AKMEŅLAUKA

2006.g. BDD APIN NI “Zeme 1764 m2 ha un jaunbūve”

GAĻINA ALEKSEJEVA

2007.g. BDD APIN NI “Zeme, Vērēmu pag."

DAINA ALKSNE

2008.g.BDD APIN NI ”Zeme, Rumbas pg.”

Sandra Amola

2002.g. BDD APIN NI “Dzīvoklis Rīga”

Ilze Amona

2004.g. BDD APIN NI “Lielvārde"; 2007. - NĪ “Ogre”

EVERITA ANCĀNE

2008.g.BDD APIN NI: “Dzīvoklis, Ogre”

MAIJA ANDERSONE

2002.g. BDD APIN NI "Sigulda”; 2007.“Zeme, Sigulda”

JURIS ANDERSONS

2002.g. BDD APIN NI “Garāža, Lubāna”

IVETA ANDŽĀNE

2005.g. BDD APIN NI “Dzīvoklis Rīga”

DZINTRA APINE

2002.g.BD APIN NI » Zeme, Praulienas pag.”

Ilze Apse

2006.g. BDD APIN NI “māja, Saldus"

Romans Apsītis

2004.g. BDD APIN NI „Staicele”

LĪGA AŠMANE

2003.g. BDD APIN AM "Opel Astra"

SANDIJA AUDZERE

2009.g. AP vīram BDD APIN NI” Māja, Baldone”

AIJA ĀVA

2007.g. BDD APIN NI "Dzīvoklis Lažas pag."

Ina Baiko

2005.g. BDD APIN NI "Zeme Kalkūnes pag."

SANDRA BAKMANE

2002.g. un 2006.g. BDD AP vīra IN NI "Māja, zeme, Staicele"

MARUTA BALODE

2002.g. BDD APIN NI  "Māja,  Valka" un “Dzīvoklis, Valka'

DAINA BALTĀ

2003.g. BDD APIN NI “Zeme, Ādaži”; 2004.g. “zeme, Limbaži”

Lilita Bārbale

2003.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Jēkabpils”

JŪLIJA BAUFALE

2007.g. BDD APIN NI “Dzīvokļa īpašums, Daugavpils”

Alfs Baumanis

2002.g. BDD APIN NI ”Māja un zeme, Lapmežciema nov.”

Ralfs Beitins

2005.g. BDD APIN NI ”garāža,  Rīga” ; 2006.g.”Zeme, māja, Iecava”

INESE BELICKA

2004.g. BDD AP vīraĪ N NI “Māja, Daudzeses pag.”

Santa Bernharde

2005.g. BDD APIN NI “Zeme Stopiņi." un "māja Stopiņi"

Dagnija BĒRZIŅA

2003.g. BDD APIN NI ”Zeme, Stopiņi"; 2005.g. -  ”Dzīvoklis, Rīga”

ULDIS BĒRZIŅŠ

2007.G. BDD APIN NI "Zeme, Mārupe" un "Zemes, Mārupe"

Anna Biksiniece

2005.g. BDD APIN NI “Namīpašums, Vērēmu pag.”

OLITA BLŪMFELDE

2005.g. BDD APIN NI ”Zeme, Garkalnes nov."

LĪGA BLŪMIŅA

2004.g. BDD APIN NI ”Zeme, Engures pag."

Ingrida Bogdanova

2006.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Rīga”

Tatjana Bormane

2003.g. BDD APIN NI”Dzīvoklis, Rīga”

Helmuts Brasovs

2005.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Liepāja"

SANDRA BREČA

2005.g. BDD APIN NI ”zeme būves, Veclaicene"

ANDA BRĪZE

2007.g. BDD APIN AM” Ford Focus” (1999)

RITA BRUCE

2006.g. BDD APIN NI ”Zeme, Tukums“; 2007.g.“garāža, Tukums”

SKAIDRĪTE BUIVIDE

2003.g. BDD APIN NI” Zeme, Salas pag.”

AGRIS BUKAVS

2002.g. BDD APIN NI ”Zeme, māja, Valmiera”

BAIBA CAUNĪTE

2009.g. BDD APIN 2 gb.NI: “Aronas pag.” un “Zeme, Liezēres pag.”

Ilze Celmiņa

2004.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Rīga”

Andis Celms

2006.g. BDD APIN NI ”māja, Ozolnieku nov."

ILMA ČEPĀNE

2003.g. BDD APIN NI” meža zeme 3.5 ha, Jērcēnu pag.”

Vladislavs Čeraps

2004.g. BDD APIN NI ”Dārzs, Kūkas" ; 2006.’Māja, zeme, Upmalas”

VOLDEMĀRS ČIŽEVSKIS

2007.g. BDD APIN NI “Māja, Pušmucova" un  "Zeme, Pušmucova”

ULDIS DANGA

2002.g. BDD APIN AM  2002 VOLVO 850” (1993)

DAIGA DANŠINA

2002.g. BDD APIN NI "Zeme, Jelgava"

Jozs Dargis

2002.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Liepāja"

Sarmite Daukste

2005.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Jēkabpils”

JĀNIS DIMPERS

2007.g. BDD APIN a/m “Opel Zafira” (2001)

Vilis Donans

2003.g. BDD APIN NI ”Zeme, Ābeļu pag."

SANDRA DREIJA

2002.g. BDD APIN NI ”Zeme, Valkas pag.”

ANŽELIKA DREKSLERE

2004.g. BDD APIN NI „Dzīvoklis, Saldus”; 2009.g. „Dzīvoklis, Saldus”

Elfa Driba

2002.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Valmiera"

ARNIS DUNDURS

2002.g. BDD APIN AM “WW BORA” (2000)

PĒTERIS DZALBE

2003.g. BDD APIN AM  “BMW 518, 1993”

RENĀTE DZENIŅA

2006.g. BDD APIN NI „Zeme, Brocēni"

IMANTS DZENIS

2009.g. BDD APIN AM "VOLVO S60" (2001)

LĪGA EGLĪTE

2003.g. BDD APIN NI ”Zeme, Rīga”; 2007.g. ”Telpa, Rīga”

PĒTERIS EGLONS

2006.g. BDD AP valdījumā nonāk NI ”Dzīvoklis, Rēzekne”

AINARS FELDMANIS

2003.g. BDD APIN NI ”Zeme, Laucienes pag.“

JURIS FREIMANIS

2002.g. BDD APIN NI :”Zeme, Jūrmala” un “Telpa, Jūrmala"

OSKARS GALANDERS

2004.g. BDD APIN NI “Zeme Rīga” un  “Ēkas Rīga”

BORISS GEIMANS

2006.g. BDD APIN AM “Vieglā automašīna Mazda 6” (2005)

ZIGMANTS GENCS

2004.g. BDD APIN AM “RENAULT LAGUNA” (1999)

SMAIDA GĻAZERE

2007.g. BDD APIN AM  VW” (2000)

DAINA GLINKA

2003.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Limbaži”

SIMONA GMIREKA

2002.g. BDD APIN NI “Dzīvoklis, Gulbene”

MARIJA GOLDŠMITE

2006.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Rīga”

RAMIRO GRANDĀNS

2003.g. BDD APIN NI "Dzīvoklis, Jēkabpils"

AIJA GRĀVE

2006.g. BDD AP vīram IN AM “2006, Renault” (2001)

RAIMONDS GRĀVELSIŅŠ

2002.g. BDD APIN NI ”Garāža, Rīga”

VALIJA GREBEŽNIECE

2002.g. pārdots nedeklarēts dzīvoklis par 3500 LVL

ELITA GRIGOROVIČA

2006.g. BDD APIN NI ”garāža Dobele”,;2007.g. ”Zeme, Krimūnu pag."

GUNTA GRINBERGA

2006.g. BDD APIN NI ”Zeme, Novadnieku pag.”

SANDRA GROZA

2007.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Rīga”

ANDREJS GRŪBE

2002.g. BDD APIN AM “VW_POLO” (2000)

PĀVELS GRUZIŅŠ

2004.g. BDD APIN “bezmarkas” a/m “2003”

ANDRIS GUĻĀNS

2003.g. BDD APIN NI ”Zeme 1787m2,  Jūrmala”

BIRUTA HORUNA

2007.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Rīga”

LĪGA IELEJA

2002.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Jēkabpils”; 2005.g.”Zeme, Rite”

MARUTA ILGAŽA

2003.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Valmiera”

INĀRA JANĒVIČA

2004.g. BDD APIN NI ”māja, zeme Dagda“

DACE JANSONE

2003.g. BDD APIN NI ”Zeme, Jūrmala”

IRĪNA JANSONE

2002.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Rīga”

MAIJA JANSONE

2007.g. BDD APIN NI  “Dzīvoklis, Grobiņa”

KĀRLIS JANSONS

2007.g. BDD APIN  “bezmarkas” automašīna “2004” (2004)

ILGVARS JAUNĢELŽE

2004.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Liepāja”

ALVISS JĒKABSONS

2004.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Talsi”

AIJA JERMACĀNE

2007.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Rēzekne”

VALERIJANS JONIKĀNS

2005.g. BDD APIN NI ”Zeme, Lendžu pag.”

RENARS JŪRMALIS

2002.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Liepāja”

VĒSMA KAKSTE

2005.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Jēkabpils”

SIGNE KALNIŅA

2002.g. BDD APIN NI ”Zeme, Rīga”

ADRIJA KASAKOVSKA

2004.g. BDD APIN NI ”Zeme, Smārdes pag.“

BIRUTA ĶEIRE

2002.g. BDD APIN NI  “Zeme,  Nīcas pag.”

AIVARS KEIŠS

2006.g. BDD APIN NI ”Māja; zeme, Baltinava.” 2007..- "dzīvoklis, Rīga"

ULDIS ĶINIS

2006.g. BDD APIN NI ”māja, Kuldīga”

INESE KIRŠTEINE

2004.g. BDD APIN NI "Zeme, Raiskuma pag.” un “Zeme, Cēsis”

ASTRA KLAIŠE

2002.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Liepāja”

BAIBA KĻAVA

2002.g. BDD APIN NI “Namīpašums,zeme, Talsi” un  “Zeme, Abava”

ANNA KLIMOVIČA

2005.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Rēzekne”

REGĪNA KNABE

2002.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis”; 2005.g. -”māja“; 2006.g. - ”Dārzs”

EDĪTE KNĒGERE

2004.g. BDD APIN NI ”Garāža, Valmieras pag.”

ANNA KNODZE

2005.g. BDD APIN NI  “GARĀŽA, Jēkabpils” un “GARĀŽA, Jēkabpils”

JURIS KOKINS

2002.g. BDD APIN NI ”Mežs,  Dvietes pag.”

KRISTĪNE KONDERKO

2002.g. BDD APIN NI ”Zeme, Zaļenieki” ; 2003.g.  ”Dzīvoklis, Jelgava"

INDULIS KONOŠONOKS

2002.g. BDD APIN NI ”Māja, Strenči “

RENĀTE KRASOVSKA

2007.g. BDD APIN NI “Zeme ar ēkām, Carnikava”

DZINTRA KRAUKLE

2005.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Rīga”

IVETA KRĒVICA

2003.g. BDD APIN AM "MAZDA 626”; 2007.g. -”Toyota Land Cruiser "

IVETA KROMĀNE

2008.g. B DD APIN NI” Zeme, Daugavpils”; 2009.g. ”Māja, D-pils’

SANDRA KRŪMIŅA

2003.g. BDD APIN NI "Dzīvokļa īpašums, Rīga"

VERONIKA KRŪMIŅA

2004.g. BDD APIN NI “Zeme, ēka, Salacgrīva"; 2008.g."Zeme Jūrmalā"

GUNTA KUSIŅA

2011.g. BDD APIN NI “dzīvoklis, Krāslava”

GUNĀRS KŪTRIS

2007.g. BDD APIN NI ”Zeme zem dzīvokļa, Rīga”'

GUNTARS KVESKA

2003.g. BDD APIN NI “Dzīvoklis, Rīga”;  2007.g. “Dzīvoklis, Rīga”

VITA LĀČPLĒSE

2004.g. BDD APIN NI “Zeme, būves, Šķeltova ”; 2007. ”Būves , D-pils”

ARNIS LAPIŅŠ

2003.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Liepāja”

MODRIS LAPIŅŠ

2003.g. BDD APIN NI "Garāža, Valmiera”

INTA LAUKA

2003.g. BDD APIN NI ”Garāža,  Aizkraukle”

ALDIS LAVIŅŠ

2002.g. BDD APIN NI ”Zeme, Sējas nov.”

ILZE LAZDIŅA

2002.g. BDD APIN  “bezmarkas” AM (1990)"

DAILIS LAZDIŅŠ

2003.g. BDD APIN NI "Garāža, Valmiera”

ANDREJS LEPSE

2006.g. BDD APIN NI “Garāža Rīga”

INGRĪDA LIEPA

2006.g. BDD APIN NI” Dzīvoklis, Rīga” ; 2008.g.”Māja, Valmiera”

RINALDA LIEPIŅA

2005.g. BDD APIN NI ”Zeme, Aronas pag.”

SANTA LINIŅA

2002.g. BDD APIN NI “Dzīvoklis, Rīga” 

STAŅISLAVS LINKEVIČS

2007.g. BDD APIN NI” Garāža, Rēzekne”; 2004.g.” Zeme, Ozolaine”

SKAIDRĪTE LODZIŅA

2006.g. BDD APIN NI “Dzīvoklis, Rīga”

SARMĪTE LUCAVA

2006.g. BDD APIN NI” Dzīvoklis Rīga”

DIĀNA MAKAROVA

2011.g. BDD APIN NI: -3 gb.” zeme, Salaspils"

TATJANA MAĻINOVSKA

2003.g. BDD APIN NI ”Garāža-koop. Ausma, Rēzekne”

LOLITA MAROVSKA

2003.g. BDD APIN NI ”Zeme, dzīvojamā ēka, Valmiera”

DIANA MAŠINA

2003.g. BDD APIN  “bemarkas” automašīna (1996)

JUDĪTE MAULIŅA

2004.g. BDD APIN NI ”Zemes gabals, Dārza māja, Jelgava”

RASMA MEDNE

2006.g. BDD APIN NI ”Māja, Balvi”

MĀRIS MEDNIS

2005.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Olaine"

UNA MELAMEDA

2007.g. BDD APIN NI ”Jaunbūve, Rīga”; 2007.AM “Honda Civic” (2001)

ALVIS MELBERGS

2002.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Valmiera”

LUDMILA MEŽALE

2006.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Rēzekne” un  “Māja ar zemi, Ludza”

LIDIJA MIČULE

2002.g. BDD APIN NI “Zeme, Preiļi"; 2005.g. Vald. - "Zeme, Rušona”

RUDĪTE MIGLA

2008.g. BDD APIN NI” Dzīvoklis, Rīga”; 2006.g.”Garāža, Rīga”

UNA MIHAILOVA

2006.g. BDD APIN  “Volkswagen Golf Variant” (1996)

AIJA MIĶELSONE

2006.g. BDD APIN NI ”Zeme "Katvaru pag.“

IRĒNA MILLERE

2004.g. BDD APIN NI "1/2 domājamās daļas zeme un būve, Jūrmala"

Muiznieks Janis

2002.g. BDD APIN NI ”Māja, zeme 1085 kv.m , Saulkrastos”

VALDIS MUIŽNIEKS

2005.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Jēkabpils” un  “Garāža, Jēkabpils”

HELMUTS NAGLIS

2006.g. BDD APIN NI 2 gb/  ”zeme, Ķekava” 

MAIRA NARVILA

2005.g. BDD APIN NI "dzīvojamā māja, zeme Jelgava"

ILGA NEIMANE

2003.g. BDD APIN NI ”māja Rīga”; kopīpašumā ar vīru

ANDA NIEDOLA

2005.g. BDD APIN NI ”zemes īpašums, Ventspils”

ANITA NUSBERGA

2003.g. BDD APIN NI ”Zeme, Saulkrasti"; 2005.g.  “Zeme, Saulkrasti“

PĒTERIS OPINCĀNS

2003.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Aizpute”

ILZE OŠIŅA

2006.g. BDD APIN NI "Zeme Inčukalna nov."

ARVĪDS OZERSKIS

2004.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Daugavpils”

INETA OZOLA

2004.g. BDD APIN AM “(1995)"; 2005.g. “Chevrolet” (2005);

SANITA OZOLA

2005.g. BDD APIN NI ”zeme un ēkas Svētes pag.”

GUNTA OZOLIŅA

2005.g. BDD APIN NI ”Zeme, Salaspils nov.”

ANITA OZOLNIECE

2006.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Limbaži”

ROZE PAEGLE

2005.g. BDD APIN NI ”māja, Kocēnu pag.”

AGITA PAPULE

2005.g. BDD APIN NI "Dzīvoklis, Cēsis"

INGUNA PINNE

2003.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Valmiera”

GUNTARS PLORIŅŠ

2009.g. BDD APIN NI” Zeme (0,06 ha), Burtnieku nov.”

VALTERS POĶIS

2009.g. BDD APIN NI”Dzīvoklis, Rīga"

IRĒNA POĻIKARPOVA

2002.g. BDD APIN NI ”zeme, Skultes pag.“

AIJA POMERANCE

2002.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Liepāja”

OJĀRS PRIEDĪTIS

2004.g. BDD APIN NI ”Zeme Jelgavas raj.”

MARIKA PUDULE-INDĀNE

2004.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Ventspils“

EDUARDS PUPOVS

2005.g. BDD APIN NI ”zeme 0.22 ha, Engures pag.”

IVETA PURIŅA

2005.g. BDD APIN NI ”NI, Alsviķu pag. “, 2006.g.  ”Dzīvoklis, Alūksne”

INGUNA RADZEVIČA

2003.g. BDD APIN NI “Nams un zeme, Rīga”

HARIJS RAŠČEVSKIS

2006.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Rēzekne"

IEVA REIKMANE

2006.g. BDD APIN NI "Zeme, Krimuldas pag.“

SILVA REINHOLDE

2002.g. BDD APIN NI ” Ēkas, Liepāja” un “Zeme, Liepāja”

GUNTA REZGORIŅA

2003.g. BDD APIN NI 2 gb. “Zeme”; 2005.g. ”Zeme.”; 2006.g."māja, mežs”

DACE RIEKSTIŅA

2006.g. BDD APIN a/m “MAZDA 323” (1996)

LŪCIJA RIETA

2007.g. BDD APIN NI “Garāža, Kurmāles pag."

KASPARS RINČS

2002.g. BDD APIN NI “Māja, Rušona”, “Garāža”; 2004.g. “Zeme”

NORMUNDS RIŅĶIS

2005.g. BDD APIN "bezmarkas" automašīna (2002)

ILONA RUDZĪTE

2004.g. BDD APIN NI ”Zeme, Ventspils“

SNIEDZE RŪJA

2002.g. BDD APIN NI ”Zeme, Cīrava”; 2004.g. ”Dzīvoklis, Liepāja”

ILONA RŪĶE

2002.g. BDD APIN NI ”Zeme”; 2004.g. ”māja”; 2006.g-”Dzīvoklis, Rīga”

IVETA SALAKA

2006.g. BDD APIN NI “Dzīvoklis, Jelgava”

NORMUNDS SALENIEKS

2003.g. BDD APIN NI ”Zeme, Kastuļinas pag.“

SILVIJA SĒBRIŅA

2005.g. BDD APIN NI ”Zeme, Mētriena”; 2006.g. - ”Māja, Līgo pag.”

ITA SEISUMA

2003.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Smiltene“

MARIKA SENKĀNE

2003.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis Rīga”

SOLVITA SĒRDIENE

2002.g. BDD APIN NI” Dzīvoklis, Liepāja”

GUNĀRS SILIŅŠ

2002.g. BDD APIN NI “Ēkas; zeme (2 gb.), Rēzekne”

JURIS SILIŅŠ

2005.g. BDD APIN NI ”Zeme un vasarnīca, Jelgava”

ALLA ŠILOVA

2007.g. BDD APIN NIs ”Dzīvoklis, Rīga”

AGRITA SĪMANE

2005.g. AP pārdod nedeklarētu NĪ par 31000,00 LVL

DACE SKRAUPLE

2002.g. BDD APIN NI "Zeme (3 gb.), ēkas; 2004.g."Zeme, Sesava”

IRĒNA SKRULE

2003.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Rēzekne”

DAGMĀRA SKUDRA

2006.g. BDD APIN NI "Zeme,  Maltas pag."

INETA ŠKUTĀNE

2003.g. BDD APIN NI "Zeme Kombuļu pag."

AIGARS SNIEDZĪTIS

2003.g. BDD APIN NI “Dzīvoklis" un “Dzīvoklis,  Code"

KĀRLIS STĀRASTS

2002.g. BDD APIN NI ”Jaunbūve, Grobiņas pag.”

ANITA ŠTEINBERGA

2006.g. BDD APIN NI ”Zeme, Aizkraukles pag.”

INĀRA ŠTEINERTE

2006.g. BDD APIN NI ”Dzīvojamā māja un zeme, Kuldīga”

ELITA STELTE-AUZIŅA

2003. BDD APIN NI 2 gb - "Dz.";  2005."māja"; 2007. "Dz., Rīga"

ELITA STIVRIŅA

2005.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Ķekavas pag.”

INGA STIVRIŅA

2007.g. BDD APIN NI ”Mežs,zeme, Krāslavas nov.”

ANDRIS STRAUTS

2002.g. BDD APIN NI ”1/2 mājas”; 2003.g. ”Dz.,Rēz.”; 2005.g. ”Zeme”

ANTRA STRUPULE

2005.g. BDD APIN NI "Zeme un māja, Alūksne”

JURIS STUKĀNS

2003.g. BDD APIN NI ”Ēka, Ludza"

GUNTARS STŪRIS

2006.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Dobele"

JĀNIS STŪRMANIS

2008.g. BDD APIN a/m “Mercedes Benz A 180” 2005

DINA SUIPE

2005.g. BDD APIN NI "Zeme, Cēsis"

INGUNA TABORE

2006.g. BDD APIN NI ”Māja" un "Zeme, Baltinava"

JURIS TAUKULS

2005.g. BDD APIN NI “Zeme, Medumi” un “Zeme,  Līksna"

SKAIDRĪTE TEMĻAKOVA

2002.g. BDD APIN NI” Dzīvoklis, Rīga”

INESE TRĒDE

2009.g. BDD APIN “MC, KAWASAKI, 2008”; 2007.-”Māja, Ozolnieki"

DAINA TREIJA

2002.g. BDD APIN NI ”zeme, Garkalnes nov." un "Dzīvoklis, Rīga”

ĀRIJA ULASEVIČA

2003.g.BDD APIN 3 NI:” Dzīvoklis” ;“Zeme”  un “Zeme ar būvi, Rīga”

VINETA VAITEIKA

2003.g. BDD APIN NI "Dzīvoklis, Liepāja", kopīpašumā 

ILZE VALBAKA

2005.g. BDD APIN NI :”ēkas, zeme, Rojas pag.” un “Zeme, Roja”

EDVĪNS VALBAKS

2004.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Jelgava”

LINDA VĒBERE

2003.g. BDD APIN NI” Dzīvoklis, Liepāja"

EDUARDS VEISS

2004.g. BDD AP sievas IN NI  ”Lauku sēta”, 2007.g. - ”Zeme”

DAGMĀRA VELIKA

2004.g.. BDD APIN NI  "Zeme, Līksnas pag."

MĀRĪTE VESELE

2002.g. BDD APIN NI  "Dzīvoklis, Saldus"

MAIJA VĒTRA

2006.g. BDD APIN NI  "Zeme, Ikšķile"

ALDIS VĪKSNE

2004.g. BDD APIN NI  "Zeme, Ineši"; 2005.g. - "Zeme Sauka“

SIGNE VILNE

2004.g. BDD APIN NI  "Dzīvojamā māja, Tukums" 

DAIGA VILSONE

2006.g. BDD APIN NI  ”Dzīvoklis, Rīga”

LINDA VĪNKALNA

2005..g. BDD APIN NI” Mežs, Mālpils pag.”

IEVA VIŠĶERE

2009.g. BDD APIN NI „Zeme un māja, Rīga”

VIVITA VORONOVA

2002.g. BDD APIN NI "Garāža"; 2004. - “ēka ar zemi”, “Zeme, Rīga

INĀRA ZABAROVSKA

2004.g. BDD APIN NI” Dārza māja ar zemi", Carnikava”

MĀRĪTE ZĀĢERE

2002.g. BDD APIN NI  "Dzīvoklis, Rīga"

ZAIGA ZAICEVA

2006.g. BDD APIN NI” Dzīvoklis, Liepāja”

SANITA ZAKREVSKA

2002.g. BDD APIN NI  ”Garāža, Rīga”

INTA ZAĻĀ

2002.g..BDD APIN NI "Māja, zeme, Rīga"

INGA ZĀLĪTE

2006.g. BDD APIN NI “Zeme un 1 ēka, Kalsnavas pag.

ILGA ZALUŽINSKA

2005.g. BDD APIN NI  “Stāvvieta, Rīga”

AIVA ZARIŅA

2002.g. BDD APIN NI” Zeme, Liezēres pag.”

INĀRA ZARIŅA

2004.g.  BDD APIN NI ”Ēkas, jaunbūve, Ķekavas pag.”

ANDRIS ZAVIĻEISKIS

2005.g.  BDD APIN NI ”Zeme, Ceraukstes pag."

ĀRIJA ŽDANOVA

2004.g. BDD APIN NI ”Dzīv, saimn., ēkas, zeme Valdgales pag."

ZELTĪTE ZDANOVIČA

2004.g. BDD APIN NI ”Zeme un ēkas, Dagda"

INESE ZIEDIŅA

2004.g. BDD AP vīra IN NI ”Zeme"; 2006.- "Jaunbūve Svēte"

JANA ZĪLE

2003.g. BDD APIN NI ”Vasarnīca, Ūdrīšu pag.” 

VALDA ZOMMERE

2005.g. BDD APIN NI ”Jaunbūve, Tukums"; 2007."Zeme, Limbaži”

 

Vārds, Uzvārds

PROKURORI

 

 

MADARS ĀBOMS

2004.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Dobele"

INGRĪDA ANDERSONE

2006.g. BDD APIN NI ”1/2 zemes un mājas“

Jeļena Artemjeva

2002.g.BDD APIN NI” Dzīvoklis Rēzekne”

Ivonna Ašmane

2003.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Liepāja"

MĀRTIŅŠ BEĶERS

2007.g. BDD APIN NI ”apbūves gabals Aizkraukle"

Velta Belkovska

2004.g. BDD APIN NI  ”Dz.Kr.sl.”; 2007.”Dz., J-pils”

SERGEJS BERLINS

2006.g. BDD APIN NI  ”Dzīvoklis” un ”Dzīvoklis, Rīga”

ANTRA BĒRZIŅA

2004.g. BDD APIN NI  ”Dzīvoklis, Ogre"

JURIJS BESKO

2007.g..BDD APIN AM” Chrysler Voyager” (2003)

PĒTERIS BIRIŅŠ

2002.g. BDD APIN NI ”Garāža Naujenes pag.”

ALDA BITE

2004.g. BDD APIN NI  ”Saimni. ēkas, Zentene”

ANDA BRIEDE

2006.g. BDD APIN NI ”1/2 mājas,  Cēsis”

ANETE BUNDE

2003.g.BDD APIN NI „1/3 mājas

LELDE BURVE

2004.g. BDD APIN NI  ”Dzīvoklis, Ķegums”

LIĀNA DADZĪTE

2002.g. BDD APIN NI ”Zeme, Bērze“

EVIJA DAUGULE

2004.g. BDD APIN NI  “Dz., garāža”, 2005.g. “zeme; būve"

SIGITA DEIČMANE

2003.g. BDD APIN NI “Dzīvoklis, Rīga” un “Dzīvoklis, Rīga”

IMANTS DEĶERS

2004.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis Jēkabpils”

OSKARS DIMPERS

2006.g. BDD APIN NI  ”Zeme 2.2ha, Andrupenes pag.“

GATIS DONIKS

2002.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Kokneses pag.”

ELITA DREIBLATHENA

2005.g. BDD APIN NI ”zeme,ēkas, Krustpils pag.”

ATIS DZĒRVĒNS

2002.g. BDD APIN NI  ”māja, Liepāja”

AIVARS EGLE

2005.g. BDD APIN NI ”māja, zeme 596M2, Jelgava"

ZINAĪDA EGLE

2005.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Jelgava"

EVIJA FREIDENFELDE-SEDLENIECE

2007.g. BDD APIN NI  ”Dzīvoklis Rīga”

GATIS GAILIS

2005.g. BDD APIN NI  "zeme un  ēka)"

NATAĻJA ISAJEVA

2004.g. BDD APIN NI “Dz., Rīga” ”Zeme, būve, D-pils”

IVO IVANOVS

2005.g.BDD APIN “bezmarkas” AM “ (1997)

KRISTAPS KALNIŅŠ

2002.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Codes pag."

ĒRIKS KALNMEIERS

2004.g. BDD APIN NI Ēka, Jūrmala”,“Dzīvoklis, Rīga”

AIVIJA KĀRKLIŅA

2004.g. BDD APIN NI ”Māja,zeme, Roja”

INITA KOMARE

2005.g. BDD APIN NI ”Zeme, Bērzaune"; 2006.”Dz., V-p"

AIVA KRASTA

2006.g. BDD APIN NI ”Zeme un dzīvoklis, Jūrmala”

SOLVITA KRISTAPA

2002.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Valmiera”

ILVARS KUNIGS

2002.g. BDD APIN NI ”Māja; 2004."Zeme, Jelgava"

ALLA LATIŠKEVIČA

2002.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Balvi"

DAINIS MĀLMANIS

2005.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Rīga”

ZINTA MEIJA

2003.g. BDD APIN NI "Dz., z., māja, Dund."; 2004.”Z., Rg."

LIĀNA MILLERE

2007.g.BDD APIN NI “Vasarnīca, Latvija, Kalkūnes pag.”

ELVIS NELMA

2004.g. BDD APIN NI ”Māja, Ventspils“

ROBERTS OZOLIŅŠ

2008.g.BDD APIN aAM “Audi 4” (2004)

ANDRIS PAURA

2003.g. BDD APIN NI “mežs, Rušona” un “mežs, Preiļi”

JURIS PĒDA

2002.g. BDD APIN NI ”Zeme un māja, Padure

NAURIS PINKOVSKIS

2007.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Ventspils”

ALDIS PUNDURS

2003.g. BDD APIN NI "Dzīvoklis, Rīga"

ARMĪNS REINIS

2006. BDD APIN AM “Opel Vectra” (200)

KRISTĪNE REPŠA-KONDRATJEVA

2002.g. BDD APIN NI ”Mežs”; 2005. ”Zeme”; 2007.”Zeme”

Sandra RUDZĪTE

2004.g. BDD APIN NI "‘Māja un Zeme, Mazsalaca”

IEVA SALAHOVA

2002.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Aizkraukle”

BORISS SANDLERS

2002.g.BDD APIN NI” Dzīvoklis, Latvija, Cēsis”

VILHELMS SAUSIŅŠ

2002.g. BDD APIN NI ”Māja un z. Rugāji.”; 2006. ”Dz., Rg.”

DACE SIKSNA

2005.g.BDD APIN NI” Dzīvoklis, Latvija, Liepāja”

SIGNE SILANŽA

2005.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Valmiera"

KRISTĪNA SĪLE

2003.g. BDD APIN  “bezmarkas” AM (1992)"

ANDO SKALBE

2004.g.BDD APIN “bezmarkas”AM (1993)"

RENĀRS SLADZEVSKIS

2003.g. BDD APIN NI”Zeme, Pasienes pag."

INGŪNA ŠNEPSTE

2002.g. BDD APIN NI ”Dz., Jūrm."; 3 gb. "Z.”; “Z., māja”

VIJA ŠŅEPSTE

2003.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Daugavpils"

JURIS SŪRUMS

2003.g. BDD APIN NI ”Zeme”; 2005.”Māja,zeme"

VILNIS ULMIS

2006.g. BDD APIN NI ”Zeme ar dārza māju, Ogre”

ARTA VANAGA

2004.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Lēdmanes pag."

LIGITA VEHI

2002.g.AP vīra IN BDD ”Zeme Valka”

LĀSMA ZEBULIŅA

2005.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Rīga”

MONVĪDS ZELČS

2002.g. BDD APIN AM (1994); 2006.”Toyota” (1999)

ILZE ZNOTIŅA

2002.g. BDD APIN NI ”Namīpašums1/4 daļa, Rīga”

EVA ZVIEDRE

2003.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Jūrmala”

  

Vārds, Uzvārds

KNAB

 

 

AGNESE INDRIKSONE

2007.g. BDD APIN NI “Dzīvoklis, Rīga”; 2006. AM “Passat, 2003”

Ruslans Balakleiskis

2002.g. BDD APIN NI ”Vasarnīca”; 2005. "Zeme, Naujena”

ILONA BALTVILKA

2006.g.  BDD APIN NI  “Zeme , Ķekavas pag."

Jānis Bautris

2002.g.  BDD APIN AM” Ford Orion” (1991)

LINDA BĒRZIŅA

2003.g. BDD APIN NI “Dzīvoklis Rīgā”

ĢIRTS BĒRZIŅŠ

2007.g. AP par 16 927 LVL pardevusi nedeklarētu NI

ANTRA BITMETA

2002.g. BDD APIN NI "zeme, Rīga un Jūrm.”; 2006.”zeme, Rīga"

Signe Bole

2002.g.  BDD APIN NI “Dzīv., garāža"; 2003.“z., mežs, māja, Ādaži

INGRIDA CELMA

AP vīram 2006.g.BDD APIN NI "Māja Ozolnieku nov."

Dace Dubova

2005.g.  BDD APIN NI” Zeme, , Raunas pag.”

RIMANTS KUZMA

2004.g.  BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Olaine”

Rita Levane

2006.g. BDD APIN NI” Dzīvoklis, Stopiņi”; „Dārza māja. Olaine"

Gaļina Osipova

2004.g. BDD APIN NI” Dzīvoklis, Rīga”

Kārlis Ragže

2008.g.  BDD APIN NI” nepabeigta ēka, Ķekavas pag.”

Dina Spūle

2006.g.  BDD APIN AM ’Mercedes Benz” (2002)

JAROSLAVS STREĻČENOKS

2006.g.  BDD APIN NI”Z., Oz.”; „Z.,Čornaja”; 2008.”Z., Jaunsāti”

Raivis Šadroviks

2004.g. BDD APIN AM AUDI A6(1995); 2005.”Zeme, Rikava’

LIENĪTE ŠIKORE

2006.g.  BDD APIN NI ”Māja, Rīga”

ALVIS VILKS

2002.g. BDD APIN NI ”Dzīvoklis, Rīga”

Ilona Kikuste

2006.g. BDD APIN NI” Dzīvoklis. Rīga” ;"Vasarnīca, Carnikava”

Diāna Kurpniece

2008.g. BDD APIN NI „jaunbūve, Ķekavas pag.”

ANITA RINGO

2002.g. BDD APIN NI “Dzīvoklis, Ropažu nov.”


2012.gada 10.maijs

Atklāta vēstule  LR tieslietu ministram Gaidim Bērziņam

 

Gaidi Bērziņ, Jūs esat tieslietu ministrs (TM) un vadāt augstāko tieslietu nozares iestādi valstī - Tieslietu ministriju (TM). Tomēr Jūsu izdarīto likumu pārkāpumu skaits ir pārāk liels, lai Jūs turpmāk drīkstētu ieņemt šo amatu. Ar daudzajām prettiesiskajām darbībām Jūs esat sakompromitējis visu tieslietu nozari, sagrāvis tiesiskās valsts pamatus Latvijas Republikā (LR) un esat nodarījis milzīgu kaitējumu sabiedrībai kopumā. Tāpēc Jūs uzrunājot, nelietoju epitetus „godātais” un „ar cieņu”. TM jābūt ar nevainojamu reputāciju, bet Jums tādas nav.

 

Ja esat godavīrs, atvainojieties tautai un ļaujiet kādam citam atjaunot Jūsu nelikumīgās rīcības rezultātā sabojāto LR tiesiskumu un tieslietu nozares imidžu.

 

Jūs TM amatā bijāt no 2006.g.novembra līdz 2009.g.12.martam, kā arī pēc tam no 2011.g.25.oktobra līdz šim brīdim – ļoti īss laiks daudzu likumu normu pārkāpumu izdarīšanai, bet pietiekami ilgs laiks, lai sabiedrība laika dimensijā varētu viegli izvērtēt, cik liela valsts attīstības bremze un tiesiskuma iznīcinātājs Jūs patiesībā esat, Gaidi Bērziņ.

 

Šobrīd esmu ārpus Latvijas, bet Jūsu pastrādāto nelikumību skaits, Gaidi Bērziņ, pēdējā laikā strauji palielinās. Tāpēc vēstuli nosūtu elektroniski. Šīs vēstules lasītāji vairāk informāciju par konkrēto tēmu atradīs vietnē www.jurisavotins.info. Arī es Jūsu un citu vēstules lasītāju viedokļus labprāt saņemšu iepriekš minētajā vietnē un iespējami ātri sniegšu atbildi.

 

Juris Avotiņš, Latvijas pilsonis, kuram apnikušas tieslietu ministru (!) un, it īpaši Gaida Bērziņa, prettiesiskās darbības

2012.gada 10.maijā

 

Pielikums. G.Bērziņa tikai dažu likumu normu pārkāpumu un noziedzīgas bezdarbības gadījumu uzskaitījums:

Ø  2006.g.novembrī G.Bērziņš nomainīja savu priekšgājēju G.Grīnvaldu, kurš TM mantojumā atstāja virkni ar prettiesiskiem lēmumiem (skat. vairāk norādītajā vietnē). Viens no tādiem bija G.Grīnvalda prettiesisks 2006.g. 6.novembra rīkojums, ieceļot bez konkursa privātu personu G.K Tiesu administrācijas direktora amatā. Likums pieļāva pārcelt civildienestā esošu personu, bet noteica obligātu konkursa organizēšanu, ja ieceļamā persona nav ierēdnis. G.K. iecelšanas brīdī nebija ierēdnis, bet G.Grīnvaldam likumu normas „neeksistēja,” un viņš G.K. iecēla amatā bez konkursa. G.Bērziņš stājās TM amatā 2006.g. novembrī, kad G.K bija noteikts pārbaudes laiks līdz 2007.g.30.aprīlim un atstāja spēkā G.G. nelikumīgo rīkojumu. G.Bērziņš gandrīz pusgadu „domāja”, bet prettiesisko lēmuma neatcēla, Apsveicami, Bērziņ!

Ø  2007.g..G.Bērziņam tika dots augstākas iestādes, Valsts civildienesta pārvaldes (VCP) uzdevums (VCP 2007.g. 8.marta lēmums Nr.4) nekavējoties atjaunot Tiesu administrācijas direktora amatā G.Grīnvalda prettiesiski atbrīvoto personu, kura pirms tam ieņēma šo amatu. G.Bērziņš augstākas iestādes lēmumu prettiesiski neizpildīja. Šeit jau trīskāršs tiesību normu pārkāpums – noslēpj priekšteča nelikumību, neatbrīvo no amata nelikumīgi ieceltu personu un arī nepilda augstākas iestādes lēmumā dotu uzdevumu. LR paradokss - tieslietu ministram vajadzētu būt tam, kurš nodrošina tiesiskums valstī. Kā ir ar Jums, tieslietu ministr, Gaidi Bērziņ? Šķiet – galīgi nekā.

Ø  2007.g. martā [tieslietu ministrs (!)] G.Bērziņš izrāda „radošu iniciatīvu” un sāk „mainīt” likumu normas! Tiesību normas noteica, ka TM nebija tiesību pārsūdzēt VCP lēmumu, bet G.Bērziņš bez vilcināšanās to izdarīja! Nu, vai nav ārprāts? To dara tieslietu ministrs!? Tautai likumi, bet tieslietu ministram – tikai hroniska likumpārkāpēja mānija un prettiesisko lēmumu skaidrošanas grafomānija. Kaut kas traģisks! Ar vēstuli A.Kalvītim (19-03-2007.Nr.1-73/1151) aizsākās gara G.Bērziņa nelikumīgās sērija ar radītiem birokrātiskiem papīru kalniem. No bijušajiem LR tieslietu ministriem birokrātijas lielmeistare bija vienīgi S.Āboltiņa, kura spēja vienai padotības iestādei gada laikā dot vairāk par tūkstoti (!) uzdevumu. Taču G.Bērziņa rakstiskās fantāzijas, juridiskās abstrakcijas un izdarītās prettiesiskās darbības pārspēj visus priekštečus, ieskaitot iepriekšējo nelikumību rekordistu G.Grīnvaldu.   

Ø  Kad („oligarhu koalīcijas”) TM G.Bērziņš 2007.g. martā bija paguvis pretlikumīgi nogausties priekšniekam premjeram A.Kalvītim (TP) par savu „nevarēšanu” pārvarēt paša izdomātos „faktiskos un tiesiskos apstākļus”, jurists [pēc izglītības] (TM) G.Bērziņš pāris dienas vēlāk nolēma ar šo paradigmu maldināt VCP lēmumā minēto privāto personu (noslēpjot apstākli, ka nekādu šķēršļu nelikumīgi amatā ieceltā G.K. atbrīvošanā viņa pārbaudes laikā nav, un ka VCP lēmumu var nekavējoties izpildīt). TM G.Bērziņš privātai personai adresētā vēstulē 21.03.2007.Nr.1-10/264-B; uz 14.03.2007 (TM reģ.14.03.2007.B-602) raksta (jeb tautas valodā – vienkārši „muld”): „Iepazīstoties ar attiecīgo [VCP] lēmumu, TM ir nonākusi pie secinājuma, ka tas ietver „faktisko un tiesisko apstākļu dēļ neizpildāmu uzdevumu.” Nu, vai nav ģeniāls izgudrojums, Gaidi Bērziņ? Skan graujoši, bet, ne – tiesiski. Bet TM esat Jūs! Brrr... Kas gan tā par „tiesisku valsti”, gaidi Bērziņ!!! Un – kas par ministru? Bardaks valstī un tieslietās – un tas ir viss.

Ø  2007.gada 26.septembrī un 29.oktobrī dažādos portālos G.Bērziņš publiskoja galīgi minhauzenisku informāciju, ka par Tieslietu ministrijas 2007.g. publiskotu gada pārskatu ir atbildīga nevis I.K., kas vadīja institūciju 2006.g. atskaites periodā un gatavoja atskaiti, bet gan kāds cits. Taču I.K. tagad ir TM valsts sekretāra vietniece. Nu, kā gan TM lai „nepiesedz” savas „labās rokas” pārkāpumus? Vai ne tā, tieslietu ministr, G.Bērziņ? Ko dara I.K. tagad? Ir VSV, vai ne? Tieslietu ministrijā, vai ne? Tieslietu nozarē, vai ne? Bet kurš sūdzējās A.Kalvītim par „neiespējamu” izpildi un vajadzību visu „noairēt” nevis uz VCP uz tiesām, kas pakļautas TM? Laikam tomēr tas bija Gaidis Bērziņš, vai ne? Tagad VCP ir „norakts” un V.Dombrovskis [Valdis no daudzajiem] kopā ar G.Bērziņu [Gaidis no daudzajiem] var auļot baltā zirgā pretī LR gaišai nākotnei. Kā tad tur īsti ir, Gaidi Bērziņ? Vai tikai pats Gaidis Bērziņš nav atbildīgs par viņa vadītās iestādes gada pārskatu? Laikam tomēr ir. Bet 2007.gada dati? Laikam – tomēr diskutabli?

Ø  Apsverot VCP uzdevuma terminu „nekavējoties” izpildi G.Bērziņam domāšanā pagāja laiks ilgāk par gadu (!), kamēr ārējo apstākļu spiediens izrādījās pārāk liels, un kaut ko bija jādara arī praktiski. Tad G.Bērziņš, iespējams, laikam arī gribēja plašākā pasaulē ar kaut ko oriģinālu izcelties. Tāpēc tieslietu ministrs G.Bērziņš palaida pasaulē savu it kā oriģinālo, bet, ko padarīsi, atkal prettiesisko 29-04-2008.Nr.1-12/56 lēmumu, kurā it kā „ievērojot sabiedrības intereses uz kvalitatīvu valsts pārvaldi” G.Bērziņš izšauj savu ģeniāli prettiesisko gara darbu – katru brīvu pilsoni un privātu personu pret viņas piekrišanas un bez viņas lūguma ar „Bērziņa Likumu” pats G.Bērziņš drīkst „pārcelt”, uz kurieni vien viņam gribas. Te nu mēs esam – „tiesiskā valstī,” Gaidi Bērziņ! Jānis – uz Zilupi par robežsargu, Kārlis – uz Olaines cietumu par sargu, Anniņa – uz paklāju tīrīšanas dienestu, jo „dižā habilitētā un emeritētā profesora Gaida Bērziņa [tas nekas, ka nav doktors]” lēmums ir augstāks par likumu. LR praksē partijas „Saimnieks” valdīšanas laikā par Izglītības ministru iecēla nesekmības dēļ no studijām atskaitītu pirmā kursa studentu. Vai vēsture atkārtojas tiesību nozarē? Kaut kāda klizma iestājusies tajā tieslietu nozarē – tā šķiet, no malas skatoties.

Ø  Tālāk jau nāk jaunāki notikumu, kas atkal ietilpst Gaida Bērziņa kā tieslietu ministra un Tieslietu ministrijas kā iestādes vadītāja kompetencē. 2012.g. 26.martā Augstākā tiesa skatīja lietu, kurā TM sīvi cīkstas par „savām” interesēm. Kur administratīvā procesa likuma normās ir „iestādes intereses”? Iestādei it kā nav savu interešu, bet te TM tādas ir! Bardaks tieslietās. Tā vietā, lai sakārtotu lietas, kopš 2011.g. amatā esošais Gaidis Bērziņš nepaziņo tiesai, ka viņa vadītā iestāde TM iepriekš (31-05-2011; Nr. 18-24/1068-B) izsniegusi maldinošu uzziņu par otrās instances tiesneses U.M. veiktajiem tiesību normu it kā nenotikušiem pārkāpumiem, kurus TA tomēr 2012.03.26. konstatē kā pārkāpumus, Gaida Bērziņa pārstāvētā Tieslietu ministrija tās pilnvarotas pārstāves personā šo faktu TM sēdē noklusē (noslēpj). Gaidi Bērziņ!  Vai nu ministrs vada visu ministriju, vai arī skaidri jāpasaka, kur ir tas purvs, kurā ministrs kāju nesper! Citādi ne ta’ valsts pārvalde, ne ta’ tiesiska valsts sanāk. Un ko gan tā AT spriež? Tas gan – nedaudz nākotnei.

Ø  Atkārtotam uznācienam TM lomā vajadzētu būt jau zināmai pieredzei. G.Bērziņš no 2011.g.25.oktobra atkal ir TM jaunā (it kā „bez – oligarhu”) koalīcijā un TM amatā. Tomēr tikumi nemainās. Kad pēc AT 2012.g.26.marta sprieduma likumā noteiktajā kārtībā TM tika prasīta uzziņa par privātas personas tiesībām, G.Bērziņa vadītā TM atbildēja (12-04-1012.Nr.1-24/618-B; Uz 02.04.2012.iesniegumu (TM reģ.Nr.788-B) kaut ko veselam saprātam netveramu: „Ņemot vērā, ka no Jūsu iesnieguma nav saprotamspar kādām Jūsu tiesībām, kādā konkrētā tiesiskajā situācijā un par kādu TM kompetencē esošu jautājumu Jūs vēlaties saņemt uzziņu, TM nevar Jums sniegt uzziņu.” Te nu mēs esam! Tieslietu ministrs nesaprot viņa paša izdota lēmuma kompetenci un konkrēto situāciju, kuru pats veidoja 2007.g. ar „vienas acs piemiegšanu” G.Grīnvalda izdoto prettiesisko lēmumu sakarā. Kas no tā iznācis? Juridisks kāzuss. Paraksts gan valsts sekretāra M.L. Bet kurš vada ministriju, Gaidi Bērziņ? Kurš tad vada Tieslietu ministriju? Jā – labs jautājums. Kad vajag – Bērziņš, kad nevajag – Krūmiņš, Kalniņa, Bičevskis, Lazdovskis. Kaut kāds murgs. Bet tiesas lēmums ir par lietu, kurā atbildētājs ir TM! Kuram tad šī „neskaidrība” pēkšņi „uzkritusi” – pašam ministram vai kādam padotajam, VS vai VSV peronā, kuru var „noairēt” kā radušos klizmu. Teiksim, I.K. jau airējās, kā mācēja, bet TM imidžs no tā tikai bruka aizvien zemāk.

Ø  Jaunākais „brīnums” noticis jau 2012.g. 18. aprīlī, kad Gaidis Bērziņš jau pats it kā TM iestādes vadītājs pieļauj, ka tiesa apstākļos, kad „sprieduma norakstā, kas izsniegts lietas dalībniekiem, tiesas motīvi ir atspoguļoti pilnīgi,” AT konstatē, ka apelācijas instances tiesas sprieduma „motīvu daļas 26.lappusē izdarīti svītrojumi, kas nav atrunāti, un ka tajā iztrūkst 27. un 28.lappuse.” Ko tagad? Kuram LR tieslietu nozarē būtu jārūpējas par tiesu nozares darbības kvalitāti? .................? Viens švīkā, otrs – plēš lappuses lietā, bet, tieslietu ministrs tikai skatās un kā atbildētājs tiesā (nu, TM), tikai noskurinās – nu ja jau tie tiesneši izplēsuši, kas tur vairs par kriminālu? Dabiskas vajadzības. Papīrs vajadzīgs.

 

 

Juris Avotiņš, 2012.gada 10.maijā. Atvainojiet, amatpersonas, ar Jums kaut kas nav kārtībā.